Premjera pārstāvētā apvienība svētdien vakarā savā apspriedē lēmusi, ka ārlietu ministrs varētu būt Ģirts Valdis Kristovskis, bet Artis Pabriks varētu vadīt Aizsardzības ministriju un būt premjera biedrs, kurš nodrošinātu Latvijas sagatavošanos 2015.gadā paredzētajai ES prezidentūrai. Kļūt par finanšu ministru ir piekritis ekonomists Andris Vilks, _Vienotība_ vēlas saglabāt arī iekšlietu ministra amatu, kurā varētu palikt Linda Mūrniece, bet šis postenis ir arī ZZS interešu lokā. Vairāki kandidāti minēti arī uz kultūras ministra posteni - viņu vidū arī Sarmīte Ēlerte. Uz tieslietu ministra amatu tagad pretendē Aigars Štokenbergs (SCP).
Ja ekonomikas ministrs paliek Artis Kampars (JL), tad Uldis Augulis (ZZS) vadīs Satiksmes ministriju. Valdībā varētu palikt tagadējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Raimonds Vējonis (ZZS), kurš vadītu apvienoto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Ja ZZS arī turpmāk būs atbildīga par Izglītības un zinātnes ministriju, kā kandidāte minēta Dana Reizniece.
«Būtu labāk, ja būtu otrādi,» komentējot iespēju Ģ. V. Kristovskim kļūt par ārlietu ministru un A. Pabrikam par aizsardzības ministru, izsakās LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks. A. Pabriks sevi jau iepriekš pierādījis ārlietu jomā, savukārt Ģ. V. Kristovskis - aizsardzībā. N. Muižnieks gan neuzskata, ka abu rokāde ir asi kritizējama, jo aizsardzības un ārlietu jomas ir cieši saistītas, abās nepieciešama sapratne par Latvijas vietu pasaulē un to, kā komunicēt ar Latvijas sabiedrotajiem.
Melnais zirdziņš un kompromisa figūra - šādus apzīmējumus potenciālajam tieslietu ministram A. Štokenbergam velta sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka. Lai gan A. Štokenbergs viņas ieskatā nebūtu sliktākais tieslietu ministrs, kāds Latvijā ir bijis, un, visticamāk, amatu neizmantos negodprātīgi «atšķirībā no dažiem citiem pieteiktajiem kandidātiem», tomēr neesot pārliecības par A. Štokenberga spēju aktīvi cīnīties ar tieslietu sistēmas sasāpējušajiem jautājumiem, piemēram, tiesvedības procesu paātrināšanu un cietumu sistēmas sakārtošanu. Ar to, ka viņam ir juridiskā izglītība, nepietiekot, lai ieņemtu atbildīgo amatu. A. Štokenbergs bija ekonomikas ministrs laikā, kad noslēdzās izsole, kas pielika punktu Ventspils naftas privatizācijai. I. Kažoka nekomentē šī fakta nozīmi viņa virzīšanā, taču pieļauj, ka A. Štokenbergs ir kompromisa figūra, kas varētu nebūt tik neērts Aivaram Lembergam kā citi Vienotības tieslietu jomas speciālisti (Ilma Čepāne, Aleksejs Loskutovs, Solvita Āboltiņa).
Finanšu ministra amata kandidāts, pašreizējais premjera padomnieks Andris Vilks, ņemot vērā viņa iepriekšējo darba pieredzi finanšu jomā, ir kompetents cilvēks un labs konsultants, Dienai vienprātīgi teica ekonomists Ģirts Rungainis un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītāja Žanete Jaunzeme-Grende. Tomēr ir bažas, vai A. Vilks šajā amatā būs pietiekami spēcīgs. «Viena lieta ir zināt un komentēt, kā ir pareizi, cita - darīt grūtas lietas saspringtā situācijā,» noteica ekonomists, kurš vēlējās palikt anonīms. Ž. Jaunzeme-Grende piebilst, ka finanšu ministra amats būs «emocionāli sarežģīts», ņemot vērā arī gaidāmos nepopulāros lēmumus saistībā ar nākamā gada budžetu: «Ir jābūt milzīgai gribai būt par finanšu ministru.» A. Vilks, kurš vairāk vēlējās strādāt par deputātu Saeimā, Dienai sacīja, ka tomēr piekritis ieņemt finanšu ministra krēslu, jo to lūdzis V. Dombrovskis. «Viņš man uzticas un tic, ka spēšu ar to tikt galā,» teica A. Vilks, norādot, ka atsaucies lūgumam, jo redz, cik grūti V. Dombrovskim klājas ar jaunā Ministru kabineta veidošanu un cik grūti ir atrast piemērotu kandidātu finanšu ministra amatam.
Satiksmes ministra amatu, pēc uzrunāto ekonomistu domām, iekāro ne tik daudz pati ZZS, kā tās ietekmētāji. Proti, aiz vēlmes dabūt šī ministra krēslu, visticamāk, slēpjoties ZZS premjera kandidāta A. Lemberga intereses tranzīta un ostu biznesā. Ekonomists, kurš vēlējās palikt anonīms, pauda viedokli, ka SM politiskā vadība ZZS finansētāju interesējot tāpēc, ka top Latvijai nozīmīgi infrastruktūras projekti dzelzceļu jomā, kuros acīmredzot ir vēlme iesaistīties. Tāpat, iespējams, interese ir par vēl atlikušo SM paspārnē esošo uzņēmumu privatizāciju.