Tajā ne tikai absolūtam vairākumam sanākušo, bet pat abu lielo partiju valžu locekļiem par pārsteigumu kā galvenā figūra beigu daļā uz skatuves uznāca atjaunotās Latvijas pirmais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, kurš kļuva par šīs apvienības līderi, nebūdams nevienas partijas biedrs.
Apvienību Par labu Latviju! veido Tautas partija (TP), LPP/LC, reģionālās partijas Ogres novadam (ON), Vienota Rēzekne (VR), Latgales tauta (LT) un partija Jaunlatvija, kura vēl nav pieņēmusi oficiālo lēmumu. Kopsapulci vadīja aizkadra balss, nevis delegātu izvirzīta vadība. Izpalika arī Mandātu komisijas ziņojums par izvirzītajiem delegātiem un informācija, cik no viņiem piedalās kongresa darbā. Netika arī ievēlēta balsu skaitīšanas komisija, kura varētu saskaitīt par pieņemtajiem dokumentiem un lēmumu dibināt apvienību nodotās balsis. Vēl viens jauninājums Latvijas politiskajā dzīvē ir tas, ka partiju apvienības valdē ir septiņi cilvēki, kuri nav nevienas partijas biedri. Valdē būs G. Ulmanis, A. Šķēle un jauniešu nodaļas vadītājs Mārtiņš Zemītis (TP), Ainārs Šlesers un jauniešu nodaļas vadītājs Normunds Teteris (LPP/LC), Jurijs Petkevičs (VR), Edvīns Bartkevičs (ON), Mečislavs Vēveris (LT). No kustības Par labu Latviju! kura savu nosaukumu ļāvusi izmantot arī partiju apvienībai, valdē būs Aivars Ločmelis, Aleksandrs Milovs, Guntis Rāvis, Atis Sausnītis, Aleksejs Šeiņins un Juris Savickis.
Forums, kurā līderi un pārdesmit runātāji bija izvietojušies centrā ap apļveida galdu, sākās ar kustības Par labu Latviju! padomes priekšsēža LNT ģenerāldirektora Andreja Ēķa, kā arī partiju priekšsēžu uzrunām. A. Šķēle un A. Šlesers pārsvarā atkārtoja iepriekš jau savu partiju kongresos sacīto, uzsvaru liekot uz cilvēku kā Latvijas galveno vērtību un «izcilāko mazo ekonomiku». Vēlāk preses konferencē uz jautājumu, kāpēc gan lai vēlētāji viņiem - tik ilgi pie varas bijušiem politiķiem - uzticētos, A. Šķēle atbildēja, ka «politiskās neveiksmes mūs ir darījušas stiprākus, mobilizējušas un ļāvušas pārkārtoties». Uzrunām sekoja Ē. Stendzenieka vadītā jautājumu un atbilžu sērija par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, tas līdzinājās iepriekš iestudētam uzvedumam, jo daļa runātāju atbildes lasīja no lapiņas. Māris Kučinskis, kurš gan runāja no galvas, atzina, ka iepriekš ir zinājis jautājumu, par kuru izteicies. Taču foruma kulminācija bija G. Ulmaņa uznāciens. Viņš vēl neatbildēja, vai kandidēs Saeimas vēlēšanās un vai varētu būt premjera kandidāts. Taču tas ir ticami, jo šis statuss ļautu apvienībai G. Ulmani deleģēt uz priekšvēlēšanu diskusijām, bet nebūt nenozīmētu, ka pēc vēlēšanām G. Ulmanis patiešām kļūst par premjeru. Vienīgi uz jautājumu, vai viņš varētu kandidēt uz prezidenta amatu, G. Ulmanis atbildēja - lai uz to pretendē jaunāki cilvēki.
Pirms apvienības dibināšanas viens no Vienotības veidotājiem Edgars Jaunups Par labu Latviju! izredzes saistīja ar to, kurš būs tajā noteicējs - A. Šlesers un A. Šķēle vai uzņēmēju kustība. Uz jautājumu, vai G. Ulmanis spēs būt šī politiskā spēka līderis, viņš žurnālistiem atbildēja, ka neesot no tiem, kuri ļautos ietekmēt sevi, un esot gatavs «piecelties un publiski pateikt savu viedokli». Svētdien E. Jaunups Dienai atzina: «Guntis Ulmanis patiešām ir nopietna politiska figūra, kura teorētiski varētu kļūt par līderi. Taču tad viņam ar savu piedāvājumu un komandu vajadzēja parādīties mazliet agrāk, bet viņš sestdienas rītā uzrodas kā čigāns kāzās AŠ2 projektam par pušķi, un tas atstāj nenopietnu iespaidu.»
G. Ulmani 5. Saeimā ievēlēja no Latvijas Zemnieku savienības, kurā viņš apturēja darbību, kļūstot par Valsts prezidentu. Kad 2002.gadā Einars Repše dibināja Jauno laiku, kādu laiku viņš izrādīja interesi kļūt par E. Repšes sabiedroto, bet tomēr nepieslējās JL. Pirms pašvaldību vēlēšanām G. Ulmanis atbalstīja Didža Šmita vadītās partijas Jaunlatvija dibināšanu.