Spēcīgākie turas
Krīze tirdzniecības centru konkurenci Rīgā ir saasinājusi. Stiprākie - Alfa un Spice - savā ziņā nostiprinājuši pozīcijas, jo salīdzinoši neveiksmīgus veikalus tajos nomainījuši spēcīgāki. Taču vājākie tirdzniecības centri kļuvuši vēl vājāki. Šobrīd neviens no tiem nav slēgts, bet eksperti atzīst - vājākais posms ir Galerija Azur, kuru negatīvi ietekmē Dienvidu tilta otrās kārtas būvniecība, ļoti apgrūtinot piebraukšanu veikalam. No šejienes liela daļa nomnieku ir jau aizgājuši. Taču pie riska grupas joprojām pieskaita arī Riga Plaza un Sky&More, arī lielā mērā atrašanās vietas dēļ. Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusevičs norāda - pat ja apgrozījums šobrīd ir stabilizējies, tas noticis uz inflācijas, nevis preču apjoma rēķina. «Ja tirdzniecības centrā aizpildīti nav 80-85% platības, tas ir ļoti lielā riska zonā. Pircējam var rasties sajūta, ka tur jau nekā nav, un viņš dosies uz turieni, kur strādā visi veikali,» stāsta nekustamo īpašumu kompānijas Re&Solution Latvia pārdošanas vadītājs Guntars Cauna. Mānīgs var būt iespaids, ka tirdzniecības centriem papildu apgrozījumu dod tajos izvietotie kinoteātri vai kādas izklaides atrakcijas, jo šo vietu apmeklētāji visbiežāk nenāk iepirkties, ja nu vienīgi kādu sīkumu. Vai Rīga vispār ir gatava jauniem tirdzniecības centriem? G. Cauna domā, ka ir rajoni, kur tādus vēl varētu uzbūvēt, piemēram, Skanstes vai Pulkveža Brieža ielas rajonā, arī Akropoles būvniecība pie Dienvidu tilta ir tikai uz laiku atlikta, nevis atcelta pavisam. Taču jāapzinās, ka pircēju skaits nepieaug, un katrs jauns tirdzniecības centrs atņems ienākumus esošajiem. Ja kāds no tirdzniecības centriem bankrotēs, tā vietā citi attīstītāji diez vai steigsies iekārtoties. «Ir ļoti smags darbs lauzt stereotipu par neveiksmēm. Piemērs ir veikals Kimko Krasta ielā. Ir vieglāk uzbūvēt kaut ko jaunu, nevis tērēt lielus līdzekļus mārketingam, atdzīvinot neveiksmīgu projektu,» uzskata G. Cauna. Savukārt Linstow Center Management (LCM) biznesa attīstības un iznomāšanas direktors Mārcis Budļevskis norāda, ka nozarē pēc ilgāka laika tieši šobrīd ir vērojamas pozitīvas tendences - pēdējo divu mēnešu laikā LCM apsaimniekotajos Galactico tirdzniecības centros fiksēts stabils pozitīvs apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu, arī apmeklētāju plūsma mūsu centros ir ļoti stabila, īpaši Vecrīgā esošajam t/c Galerija Centrs un t/c Origo, kur visu cauru gadu ir liela dabiskā gājēju un tūristu plūsma. Tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc LCM šovasar nāca klajā ar iniciatīvu Galerijai Centrs piegulošo Vaļņu ielu attīstīt kā galveno tirdzniecības ielu Rīgā. Pagaidām Rīgas dome gan vairāk atbalsta Tērbatas ielas kā galvenās tirdzniecības ielas ideju, kas būtu ļoti izdevīga tieši Galleria Riga. Pēc Firmas.lv datiem, Galleria Rīga īpašnieki ir Dānijas uzņēmums Titan Invest, kam pieder 82,05% kapitāla daļu, un Luksemburgas kompānija Acacia Sarl Acacia ar 17,95% kapitāla daļu.
Atdzīvinās kvartālu
Tirdzniecības centra panākumus galvenokārt nosaka tā atrašanās vieta - šo mārketinga ābeces patiesību neapstrīd neviens no ekspertiem. Domājot par Galleria Riga iespējamajiem panākumiem, jāņem vērā, ka tik vērienīga piedāvājuma šajā pilsētas daļā nav. «Grūti pat pateikt, kurš pircējs izvēlēsies šo centru. Daļa, kas strādā pilsētas centrālajā daļā, arī no tuvīnajām viesnīcām. Pircēju var piesaistīt jauna tipa mazie veikaliņi, atpūtas iespējas, mums ir arī samērā maz ēdināšanas uzņēmumu, kas atrodas ēku augšējos stāvos ar skatu uz pilsētu,» domā H. Danusevičs. Arī konkurenti savās prognozēs ir atturīgi: «Pašreizējā situācijā jauna tirdzniecības centra atvēršana ir liels izaicinājums, un tikai laiks rādīs, kā Galleria Rīga izdosies sasniegt izvirzītos mērķus. Popularitātes un snieguma pamatā būs tie paši aspekti, kas nosaka arī esošo t/c veiksmi: atrašanās vieta, nomnieku sastāvs un piedāvājums, mārketinga aktivitātes, kā arī apsaimniekotāju profesionalitāte. Lai gan nav tas vieglākais laiks, lai aizpildītu lielas platības ar nomniekiem un ievestu tirgū jaunus zīmolus, taču mēs, protams, jaunajam t/c novēlam veiksmi,» izteicās M. Budļevskis. Savukārt t/c tieši pretī esošais restorāns Vairāk saules no jaunā kaimiņa tikai iegūs, uzskata restorāna līdzīpašnieks Endijs Bērziņš: «Ar lielāko prieku gaidām - pircēju plūsma palielināsies. Mums ir labs restorāns, pārbaudītas vērtības, un cilvēki nāks.»
Galleria Riga ir unikāls Baltijas valstu kontekstā, jo šeit neviens centrs nav 7-8 stāvus augsts, un šobrīd nav iespējams prognozēt, cik cilvēki būs gatavi braukt uz restorānu septītajā vai slidotavu astotajā stāvā, norāda G. Cauna. Viņš uzskata, ka Galleria Riga un Tērbatas iela kā gājēju iela veiksmīgi papildinātu viena otru. Tērbatas ielai līdz šim nav izdevies piesaistīt lielos tirgotājus, jo vēsturisko ēku konfigurācija neļauj izvietot šeit Marks&Spencer vai Peek&Cloppenburg veikalus. Taču pasaules praksē ir ierasts, ka arī gājēju ielās vai to tuvumā atrodas lieli tirdzniecības centri.