«Slovākijā dīvains cenu kāpums bija vērojams sabiedriskās ēdināšanas, transporta un ar mājokli saistīto pakalpojumu jomā,» norādīja EK Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta pārstāvis Antons Jevcaks, kurš atzina - šāda tendence nav bijusi liels pārsteigums, jo līdzīga pieredze bijusi vērojama arī vairākās citās ES valstīs. Savukārt Igaunijā lielākais kārdinājums gūt nepamatotu peļņu uz eiro ieviešanas rēķina bijis uzņēmējiem pakalpojumu sektorā, teica EK Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta pārstāvis Boduēns Lamins.
Lai arī Igaunijā un Slovākijā eiro ieviešanu var raksturot kā veiksmīgu, apstākļi, kādos abās valstīs notika valūtas maiņa, bijuši atšķirīgi. Piemēram, Slovākijā, kas eiro ieviesa krīzes karstākajā brīdī 2009. gadā, inflācija kopš eiro ieviešanas ir pat kritusies, turklāt straujāk nekā Latvijā. Savukārt Igaunijā eiro ieviešanu 2011. gadā pavadīja straujāks cenu lēciens, kas bija saistīts ar naftas un pārtikas produktu sadārdzināšanos globālajā tirgū. «Tajā gadā vērojamais sausums un ar to saistītais graudu deficīts Krievijā atstāja vērā ņemamu iespaidu uz patēriņa cenām Igaunijā,» atzīst B. Lamins.
Gan Igaunijā, gan Slovākijā kopš eiro ieviešanas ir samazinājies bezdarbs, pieaudzis iekšzemes patēriņš, kā arī palielinājies ārvalstu un vietējo investīciju apjoms. No otras puses, norāda EK amatpersonas, ne visas pozitīvās pārmaiņas var saistīt tikai ar eiro ieviešanu, jo abu valstu ekonomikas bijušas visai veselīgas arī pirms tam.
Tiesa, kā veselīgu EK amatpersonas vērtē arī Latvijas ekonomiku, īpaši uzsverot faktu, ka Latvijai izdevies iegrožot inflāciju, vienlaikus nodrošinot strauju ekonomikas izaugsmi. Vērtējot Latvijas izredzes pievienoties eirozonai, amatpersonas un politiķi Briseles gaiteņos atsakās paust nešaubīgu pārliecību, ka Latvija jūlijā patiešām saņems jāvārdu dalībai eirozonā jau no nākamā gada, bet vienlaikus iedrošina, ka Latvija pašlaik uz daudzu makroekonomisko problēmu mocītās Eiropas fona izskatās labi, jo ir viena no trijām dalībvalstīm, kura spēj izpildīt Māstrihtas kritēriju. Saistībā ar Latvijas pievienošanos eiro diskusijas var raisīt vienīgi samērā augstais nerezidentu noguldījumu īpatsvars Latvijas banku sistēmā, ko veicina banku krīze Kiprā.