Parlamenta jaunā sasaukuma darba uzsākšana prasīs laiku, tāpat stāvokli sarežģī fakts, ka vēlēšanās ievērojami panākumi (līdz pat trešdaļai deputātu vietu) tiek prognozēti nacionālistiem - eiroskeptiķiem, kuri sola apturēt no Briseles nākošo «Eiropas lienošo federālismu». Veiksmīgas apstākļu sakritības rezultātā eiroskeptiķi var radīt nopietnas problēmas ne tikai banku savienības, bet arī visas Ekonomiskās un monetārās savienības ceļā.
Tajā pašā laikā konkrētās vienošanās perspektīvas ir neskaidras. Galvenais klupšanas akmens ir dažādu politiķu atšķirīgā nostāja jautājumā par to, kas un kā pieņem lēmumu par grūtībās nonākušo banku likvidēšanu. Ja vienkāršoti, tad EP prasa, lai lēmumu, turklāt operatīvi, pieņemtu Eiropas Komisija, savukārt dalībvalstu pēc ilgām sarunām panāktais kompromiss - lielā mērā atkal Vācijas spiediena rezultātā - paredz ilgu un sarežģītu lēmuma pieņemšanas procedūru (pēc britu finanšu preses aprēķiniem, būs nepieciešami vismaz 140 deviņu dažādu komiteju un komisiju balsojumi), kuras ietvaros faktiskais galavārds paliek valstu rokās.
Pati par sevi situācija, kad EP un dalībvalstu viedokļi par kādu jautājumu atšķiras, gan nav nekas neparasts, tāpat šādos gadījumos agri vai vēlu vienmēr tiek atrasts kompromiss, un domājams, ka bažas par abu pušu nespēju vienoties līdz maijam ir pārspīlētas. Tomēr gaidāmais kompromiss var kļūt par papildu trumpi eiroskeptiķu priekšvēlēšanu kampaņās, kā arī par iemeslu šī virziena politisko spēku panākumiem vēlēšanās vairākās ES dalībvalstīs, tajā skaitā Francijā un Nīderlandē, kas var mainīt šo valstu attieksmi pret Eiropas vienoto finanšu projektu.