Agrāk gandrīz katra ciematiņa sociālajā ainā iezīmējās tēls, kuru sauca vienkārši un nepārprotami - ciema jefiņš. Jocīgais Augustiņš, padumjais Ernestiņš u. tml. Jefiņu varēja pazīt pēc īpatnējiem sejas vaibstiem, kuri pat psihiatrijas augstskolās nemācītiem rādīja nepārprotamu garīgo atpalicību. Cilvēciņš sabiedrībai nebija bīstams, laiku pavadīja, apstaigādams «savus īpašumus», satiktos laipni sveicinādams un, protams, par visu izteikdams savu PAREIZO VIEDOKLI.
Pusaudži jefiņu dažkārt nerroja, bet pieaugušie izturējās iecietīgi. Tomēr labā garastāvoklī reizēm apvaicājās - kad tad šamais precēsies vai kurš stiprāks - krievi vai amerikāņi. Parasti bija droša un skaidra atbilde, kas savā absurdumā izraisīja dažu jautrību. Tomēr netika aizmirsts, ka tas tāds mirkļa smiekls un jautātā persona nekādi nav ņemama par pilnu reālajā dzīvē.
Agrāko gadu jefiņi varēja domāt sevi Napoleonu esam, bet nevarēja zināt, ka viņu absurdās idejas, kur nu idejas - gandrīz katrs solis un teikums pavisam tuvā nākotnē sīki un smalki tiks aprakstīts masu saziņas līdzekļos.
Nevar zināt, vai nu jau slavenajam jefiņam Benesam Aijo garīgās problēmas iedzimtas, vai graujošo iespaidu atstāja vide, bet kopumā rezultāts, kā saka, uz sejas. Kādu brīdi noņēmies ar varas mainīšanu Latvijā, kur nu - visā pasaulē, viņš pazuda, kā jau tas dažkārt notiek. Pēc gadiem desmit Aijo parādās Krimā kā kādas tur pašaizsardzības kāds tur loceklis. Tādu tur daudz, bet «mūsu ciema jefiņš» ar Krimā neierasto ādas krāsu un vareno domas lidojumu rada īpašu efektu. Tiek pat nointervēts Delfi portālā. Neko oriģinālu gan nepasaka - jaunas, vēl sociālistiskākas PSRS veidošana, krievu tautas atbrīvošana, Latvijas režīms nogāzis Ļeņina pieminekļus, Latgalei autonomiju utt… Pat «cīņu biedri» izprot partnera garīgo stāvokli, ko var just no video redzamajiem smīniem Aijo kārtējās atklāsmes laikā.
No tā brīža katru dienu uzzinām par jefiņa tālākajām gaitām. Te viņš Krimā, te Doņeckā, te, vaimandieniņ, aizturēts, tad atbrīvots un nupat - sūdzēšot Latviju tiesā par to, ka viņam varbūt atņems pilsonību. Atņems varbūt, bet sūdzēs noteikti. Esot jau uzrakstījis vēstuli EDSO, ANO, Lielbritānijai, Latvijai, Putinam… vieglāk pateikt, kam nav uzrakstījis. Romas pāvestam varbūt ne. Tiesā sūdzēšana leca pretī no visiem portāliem, ko konsultants atvēra. Ak, jā - xxx lapā par to vēl nebija. Bet šodien, iespējams, jau ir. Jefiņu ārkārtīgi vērtīgo ideju pienesums masu medijos, protams, ir svarīgs. Sabiedrība iegūst milzumu jaunas informācijas un atziņu. Tomēr vēl skaistāk, ja nopietni ļaudis ar nopietniem vaibstiem sāk analizēt jefiņu idejas un ieteikt tās ar steigu izmantot arī Latvijā.
Pagājušās nedēļas nogalē Latvijas Radio raidījumā politoloģe un filosofe Ilze Ostrovska aicināja pētīt, vai Latvijā nevajadzētu pārņemt Krimas jaunāko pieredzi pilsonības jautājumu risināšanā. Raugi, Vladimirs Putins esot labākais savas valsts interešu aizstāvētājs pasaulē. Godājamā politoloģe uz viņu skatoties. Un rūpīgi sekojot. Neviena no klāt esošajām augsti mācītajām personām nevēlējās precizēt, vai konkrētās diskusijas temats gadījumā nebija - spaisa ietekme uz pieauguša cilvēka organismu. Tā gadās.
Pie šāda izlikuma Beness Aijo droši var iet par audzinātāju bērnudārzā. Latviešu grupiņā. Katrā ziņā jefiņu stāsti ir tiražēšanai daudz pateicīgāki par Latvijas iespējamā bezdarba analīzi Ukrainas - Krievijas krīzes sakarā.
*ļoti neatkarīgs konsultants