Jo nemanāmāka nauda, jo labāk

Taču noguldījumu garantijas sistēma attiecas uz visu banku noguldītājiem, un mūsu valstī ir ļoti maz cilvēku, kuriem ir ietaupījumi, kas pārsniedz garantijas limitu. Ja tā tomēr ir, var noguldījumus sadalīt vairākās bankās. Vairāku banku noguldītājiem papildu drošību sniedz akcionāru atbalsts, kas pagājušajos mūsu ekonomikai dramatiskajos gados ir lieti noderējis. Turot pie sevis skaidro naudu, mēs esam izsnieguši bezprocentu kredītu centrālajai bankai, kas pēc būtības ir dāvana. Tas varētu izklausīties drusku paradoksāli, jo, ja mēs zem tepiķīša turam simt latu un arī pēc gada tur ir simt latu (cerams!), tad ko mēs kuram esam uzdāvinājuši? Taču naudas vērtībai ir arī laika dimensija, to ekonomisti dēvē par naudas laika vērtību. Tās precīzo izteiksmi, kas ir naudas tirgus procentu likmes, veido attiecība starp naudas pieprasījumu un piedāvājumu. Vienmēr ir cilvēki, kuriem naudas ir mazāk, nekā viņi spētu saprātīgi izmantot, lai ieguldītu, piemēram, ražošanas iekārtās, zemē vai mājokļos. Ir arī tādi, kuriem naudas ir vairāk, nekā vēlas izmantot, vismaz ja ieguvumu no tērēšanas salīdzina ar ieguvumiem no naudas uzkrāšanas. Visu laiku, ko nauda pavada pasaulē, tā vēlas pelnīt. Ja naudas īpašnieki ir enerģiski, gatavi uzņemties risku, viņu nauda var pelnīt pat desmitus procentu gadā, ja viss izdodas, kā iecerēts. Ja ne, tad - jo lielāks potenciālais ienesīgums, jo lielāks risks ne tikai nesaņemt peļņu, bet arī zaudēt pamatsummu. Viena no iespējām ir naudu ieguldīt caurmērā mazāk ienesīgajos, bet piepūli neprasošajos un drošajos banku depozītos. Pašlaik noguldījumu procenti ir zemāki par vēsturiski vidējiem, bet labāk saņemt tādus nekā nekādus. Ekonomikas izaugsmei nākotnē paātrinoties, arī procenti, visticamāk, kāps, tādējādi pieaugs naudas «marinēšanas» iespējas cena - summa, ko zaudējat nesaņemto procentu veidā, tātad kādam esat uzdāvinājuši. Latvijas nauda ir skaista, patīkami to turēt rokā, bet cik par šādu prieku esat gatavi maksāt? Laiki, kad nauda žvadzēja un čaukstēja, pamazām aiziet pagātnē, un šo procesu bremzēt, sagādājot sev personiskus zaudējumus, nav prātīgākā rīcība.