Tāpat Ekonomikas ministrija ātrajiem kredītiem plāno noteikt gada procentu likmes ierobežojumu 100% apmērā. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norāda, ka pastiprinātā mediju interese likusi ātro kredītu nozarei rast vairākas pašregulācijas iniciatīvas. «Tomēr šo regulējumu ievērošana ir brīvprātīga un nerisina visus aktuālos jautājumus, tāpēc mēs aktīvi turpinām darbu pie grozījumiem normatīvajos aktos. Ir svarīgi atjaunot līdzsvaru starp komersantu un visas sabiedrības interesēm, kā arī uzlabot patērētāju aizsardzību,» norāda ministrs. Ar grozījumiem iecerēts liegt iespēju gūt ātru peļņu uz grūtībās nonākušu cilvēku rēķina. Ekonomists Alfs Vanags atbalsta ministrijas iniciatīvas: «Šajā gadījumā vajadzētu kā uz cigarešu paciņām drukāt brīdinājumus par to, cik kaitīga ir šāda aizņemšanās.» Profesors Ilmārs Kreituss nav tik kategorisks un saka, ka ir iespējams atrast efektīvus patērētāju interešu aizsardzības instrumentus, izvairoties no tiešas valsts regulētas kredītprocentu likmes noteikšanas: «Valsts vēlme regulēt un uzraudzīt šos kreditētājus ir vērtējama pozitīvi, tikai tas jādara pārdomāti, lai tiktu sasniegts galvenais - kredītņēmēju aizsardzība. Tajā pašā laikā ir jāsaglabā iespējas nebanku kreditētājiem veikt uzņēmējdarbību, jo ātro kredītu kompānijas izstrādājušas ērtu un patērētājiem vajadzīgu produktu.»
Ar valdības aktivitātēm nav mierā Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija. Tās vadītāja Baiba Fromane Dienai norāda, ka vislabākais risinājums ir nozares pašregulācija. «Esam pētījuši citu valstu pieredzi, piemēram, Zviedrijas, un mēs redzam, ka tieši pašregulācija ir visefektīvākais veids, kā ātri ieviest pārmaiņas. Ir jāpaļaujas uz to, ka nozare saprot, kāds ir pareizākais risinājums.»