Atpūta spēlē pret Vācijas klubu tika dota Miķelim Rēdliham, Mārtiņam Karsumam un Sandim Ozoliņam. Starpspēļu diena komandai atkal deva pozitīvas emocijas. Pusdienas laikā aizvadījuši treniņu, hokejisti devās organizētās pusdienās vienā no slēpotāju kafejnīcām 2500 metru virs jūras līmeņa. Vairākiem spēlētājiem, kas laukumā ceļu negriež nevienam, bija grūti noslēpt, ka, atrodoties slēpotāju vagoniņā, dūša saskrien papēžos. Turpretim Džemijs Lundmarks, Ainārs Podziņš un Māris Jučers izmantoja vienreizēju izdevību pamērcēties karstā baļļā pašā kalna galotnē. Tobrīd mūsu otrais vārtu vīrs jau zināja, ka spēlē pret Grizzly Adams vārtu sargāšana tiks uzticēta viņam.
Peka Rautakallio atgādināja, ka, jau braucot uz Davosu, plānojis, ka turnīrā izdevība jādod visiem. «Gribu redzēt, kā jaunie spēlētāji izskatīsies spriedzes apstākļos.» Īsta spriedze gan izpalika, jo iepriekšējā vakarā Klotenes Flyers, uzvarot Volfsburgas komandu ar 6:0, dinamiešu iekļūšanu turnīra pusfinālā būtiski atviegloja. Lai izcīnītu pirmo vietu grupā, Dinamo nedrīkstēja zaudēt ar vairāk nekā sešu vārtu starpību.
Pirmo formālo mērķi Dinamo faktiski izpildīja jau pirmajā trešdaļā - 2:0 panāca Varjs un Ankipāns, bet tiesnesis nozaga vārtus Mārim Bičevskim. Dinamo dominēja, pat spēlējot teju eksperimentālā sastāvā, turklāt labas epizodes pie pretinieku vārtiem bija arī mūsu jaunākajai maiņai - Jurim Upītim, Bičevskim un Mikam Indrašim. Glābējs nebija arī Grizzly Adams vārtsargs Lukašs Langs. Otrajā trešdaļā spēles iniciatīvu pārņēma pretinieks, un ievērojami vairāk darba jau bija Mārim Jučeram, kurš darbojās nevainojami. Rīdzinieki no šī pavērsiena tā īsti neatguvās. Par laimi, trešajā periodā pie otrajiem kuriozajiem vārtiem turnīrā tika Roberts Bukarts - pretinieku aizsargs, cenšoties pārtvert piespēli Meijam, ar visu ripu ieslīdēja vārtos.
«Spēle man patika - puiši cīnījās godam. Lielā uzvara pirmajā spēlē mūs nebija iemidzinājusi. Jā, varu piekrist, ka šī man bija labākā spēle Dinamo rindās. Man patīk, ka darba ir daudz.» Māris atvairīja 38 pretinieku metienus, un viņa spēli kā izcilu novērtēja Peka Rautakallio. «Vārtsargs bija galvenais faktors, kāpēc mēs šodien izcīnījām uzvaru. Kopumā spēle bija ļoti tālu no vēlamās kvalitātes. Šodien labākā bija ceturtā maiņa.» Varjs ar smaidu atzina, ka viņam patīk šādas spēles, kad jāsaņem gana daudz sitienu. «Ir interesanti spēlēt pret komandām, kas spēlē Ziemeļamerikas hokeju - met ripu zonā un pašaizliedzīgi cīnās. Mūsu izpildījumā šī, protams, nebija skaistākā spēle.» Varja domu papildināja Guntis Galviņš. «Otrajā trešdaļā sāka mūs svaidīt pa bortiem, un mums radās grūtības izdabūt ripu no zonas. No šāda pavērsiena tā arī neatguvāmies.» Arī otrajā Dinamo spēlē Vaillant arēna bija izpārdota. To, ka Davosas klubam turnīrs ir nozīmīgs peļņas avots, apliecina arī mūsu līdzjutēji, kuri stāvvietās par 38 Šveices frankiem (22 lati) saspiesti kā siļķes mucā.
Malā palikušajiem Sandim Ozoliņam, Miķelim Rēdliham, Mārtiņam Karsumam un Krisam Holtam brīvdiena netika dota. Jau pusdeviņos no rīta šis kvartets aizvadīja intensīvu treniņu, un Kriss Holts norūca, ka spēlēt vienmēr ir patīkamāk nekā nespēlēt... Pēc spīdošās Jučera spēles pret Grizzly Adams jautājumam par vārtsarga izvēli pusfinālā vajadzētu būt atvērtam.