Londonas olimpiskajās spēlēs Jurkevičs startēja 1500 metru distancē un palika pie pusfināla sliekšņa. Otra viņa disciplīna ir 800 metru skrējiens. Par to, cik konkurētspējīgs pasaulē Dima būtu 3000 metru skrējienā, nav nozīmes aizdomāties, jo augstākās raudzes mačos šādas disciplīnas nav. Pēc 1500 metru skrējiena nākamā distance ir 5000 metru. Pastāv gan iespēja skriet 3000 metrus ar kavēkļiem.
Pirms Jurkeviča rekordista godā bija Mārtiņš Alksnis, kurš 2000. gadā 3000 metru distancē uzrādīja rezultātu 8:00,88. Jurkevičs pirmais Latvijā «izskrēja» no astoņām minūtēm.
Citiem olimpiešiem tik labi neveicās. Vieglatlētikas smagā atzara pārstāvji - lodes grūdējs Māris Urtāns un vesera metējs Igors Sokolovs - kārtējo reizi kļuva par valsts čempioniem, taču ar augstākajam līmenim pieticīgiem rezultātiem, attiecīgi 19,19 un 71,99 metriem. Šķēpmešanas sektorā vīriešiem bija iespēja skatīt tikai vienu Londonas olimpieti Zigismundu Sirmo, kurš ar 69,42 metriem palika ārpus pjedestāla 4. vietā. Pieredzējušais ventspilnieks Ēriks Rags uzvarēja ar 76,49 metrus tālu raidījumu. Vadims Vasiļevskis startēja Dimanta līgas mačos Stokholmā, Ainārs Kovals sacensības vēroja no tribīnēm.
Dāmu šķēpmešanas sacensībās divām olimpietēm nedaudz pietrūka līdz 60 metru atzīmei. Pieredze (Sinta Ozoliņa-Kovala - 59,60) pārtrumpoja jaunību (Līnu Mūzi - 59,15). Madara Palameika nestartēja.
Septiņcīņniece Laura Ikauniece startēja 100 metru sprintā. Starta posmā ieguvusi trīs metru pārsvaru, Laura spēja noturēt vadību un par sprīža tiesu apsteidza sprinteri Guntu Latiševu-Čudari, attiecīgi 11,98 pret 12,02 sekundēm.
Ne visās disciplīnās medaļu komplekti pilnībā tika izdalīti. Skumīgi, bet dāmām augstlēkšanā, 400 metru barjerskrējienā, kā arī 3000 un 5000 metru skrējienos bija tikai pa divām dalībniecēm. Saspringtajā sezonas kalendārā valsts čempionāts bija atbīdīts otrajā plānā.