«Labā darba intervijā tiek izmantotas vismaz trīs metodes un piedalās vismaz divi vērtētāji, jo tas ļauj uz kandidātu paskatīties no dažādiem aspektiem,» viņa raksturo.
Pārrunas ar ekrānu
Karjeras portāls Careerbuilder.com šīgada sākumā izcēlis svaigākās tendences darba intervijās. Viena no tām ir grupu intervijas, kurās vienlaikus piedalās gan vairāki intervētāji, gan vairāki pretendenti. Intervētājiem šāda pieeja atlases procesu padara kompaktāku, taču intervējamajiem gan tas nozīmē lielāku stresu. Veiksmes atslēga, kā norāda Careerbuilder.com, - neļauties pārsteiguma apmulsumam, ieraugot pārrunu telpā tik daudz cilvēku. Mieru, tikai mieru!
Par vēl vienu šodienai ierastu metodi kļuvušas videointervijas. Šeit lielākais intervējamā izaicinājums ir pārvarēt paša izklaidību. Ja jūsu interneta pieslēgums mēdz taisīt jokus, var sanākt, ka pārrunu laikā vairāk uzmanības veltāt tehniskām lietām, nevis laba iespaida atstāšanai uz potenciālo darba devēju. Personāla atlases speciālisti arī novērojuši, ka kandidāti videointervijas laikā mēdz zaudēt acu kontaktu ar sarunubiedru un dīdīties vairāk nekā klātienē, jo traucē telefona zvani, ģimene vai intervijas laikā uz ekrāna redzamais paša attēls. Padoms - ja ieplānota videointervija, atrodiet tai piemērotu telpu, kur nekas nenovērsīs uzmanību, un izmēģiniet videopārrunas ar paziņu.
Kā stāsta K. Ošleja, arī Latvijā arvien biežāk tiek praktizētas grupu intervijas ar testiem, uzdevumiem, lomu spēlēm, sevišķi pamatlīmeņa amatu vakancēm, kur konfidencialitāte nav tik būtiska. «Kandidātiem pašiem ir interesanti, bet intervētājiem tas ietaupa laiku,» K. Ošleja saka. Uzdevumi tiek izmantoti arī augstāka līmeņa amatu vakancēs, taču šeit pretendenti tos veic individuāli un ārpus intervijas. Mūsu darba devēji arvien plašāk liek lietā arī videointervijas, īpaši, ja kandidāts neatrodas Latvijā. Tās tiek izmantotas arī, lai pretendenti sevi īsi prezentētu svešvalodā. «Tas parāda viņu valodu prasmes, prezentācijas prasmes, noturību pret stresu. Latvija arī ir maza valsts, tāpēc intervētāji kandidātu nereti šādi pēc sejas atpazīst un zina, kā vērtēt,» stāsta K. Ošleja.
Boeing vai tanks?
Pie šībrīža darba interviju tendencēm var tikt pieskaitīti arī dīvaini jautājumi, raksta Careerbuilder.com. «Ja tas būtu iespējams, kāda dziesma tiktu atskaņota ikreiz, kad ienākat telpā?» - «Ja jūs būtu Disneja multeņu varonis, kas jūs būtu un kāpēc?» Ar šādiem jautājumiem intervētāji, visticamāk, vēlas gūt ieskatu pretendenta personībā un pārbaudīt, kā viņš tiek galā ar ko negaidītu. Tāpat šādi jautājumi mazliet «izlādē» pārrunu saspringto gaisotni. Uz tiem nevajadzētu atbildēt pārlieku nopietni un apdomīgi, drīzāk spontāni un vaļsirdīgi, iesaka Careerbuilder.com. Tajā pašā laikā jāmāk pamatot, kāpēc, piemēram, Mikipele uzņēmumā varētu būt labs darbinieks.
Dažkārt gan darba meklētāji par dīvainiem mēdz saukt arī pavisam normālus pārrunu jautājumus, rāda Krievijas portāla Superjob.ru veikta aptauja. Piemēram, par gaidīto atalgojumu, saviem karjeras mērķiem, personīgajiem trūkumiem un stiprajām pusēm. 6% respondentu par jautājumu nevietā uzskata «Kāpēc jums ir vajadzīgs darbs?». Tiesa, aptaujas autori secina, ka arī pavisam nevainīgus jautājumus var uzdot agresīvā vai nepatīkamā formā un ka pārrunu dalībniekiem ne vienmēr pietiek abpusējas pieklājības.
12% darba meklētāju šajā aptaujā atzinuši, ka visnepieņemamākie viņiem šķiet jautājumi par personīgām lietām: «Kad plānojat precēties, un kāpēc jums vēl nav bērnu?»; «Norādiet savu draugu vārdus un viņu kontaktus!». 7% aptaujāto nācies sastapties ar pavisam absurdiem jautājumiem, piemēram: «Kam mušai sešas kājas, ja cilvēkam to ir tikai divas?», «Kādas krāsas Excel tabulas jūs protat zīmēt?», «Vai jūsu dzīvesbiedrs ir vilkatis vai vampīrs?» un «Vai esat gatavs nogalināt cilvēku?». Savukārt 5% aptaujas dalībnieku izbrīnījušies par veidu, kādā mēģināts pārbaudīt viņu profesionālās zināšanas: «Kas ir smagāks - Boeing-747 vai tanks T-60?», «Kā pārdot kažoku Āfrikā?», «Vai ir iespējams salauzt internetu?».
Cieņa un uzņēmuma tēls
Arī Latvijā ir nācies dzirdēt, ka cilvēkiem darba pārrunās šur tur uzdoti dīvaini jautājumi, saka K. Ošleja, bet norāda - intervētājam ir jāizvērtē, ko viņš ar to iegūst. Ja attiecīgais darbs ir saistīts ar šoka situāciju pārvarēšanu, tad tas varētu būt attaisnojami, tomēr biežāk tā ir intervētāju tīksmināšanās par savām varas pozīcijām bez sapratnes, ko šādi gribas noskaidrot. «Manuprāt, darba intervijās ļoti svarīgs ir ētiskais aspekts, intervētāju un kandidāta savstarpēja cieņa,» saka eksperte.
Darba interviju norise lielā mērā veido darba devēja tēlu, jo pretendenti par to stāsta tālāk. K. Ošleja teic, ka šobrīd par šo savu tēlu vairāk domā tie uzņēmumi, kas sāk just, ka noteikumus darba tirgū atkal sāk diktēt kandidāti. «Šobrīd viss sāk mainīties uz labo pusi - tiklīdz darba tirgū sāk trūkt labu kandidātu, tā arī pieaug cieņa pret pretendentiem. Līdz tam attieksme ir paviršāka, kandidāti bieži vien pārrunās piedzīvo vai nu ļoti vēsu, neitrālu, vai arī pazemojošu attieksmi. Pat ja personāla speciālists ir rūpīgi būvējis cieņpilnas attiecības ar pretendentiem, nereti ir tā, ka uz interviju atnākušais vadītājs ņem un visu sagrauj,» K. Ošleja stāsta un piebilst - necieņu parāda arī atteikuma vēstuļu neizsūtīšana, kandidāta turēšana neziņā.