Iesakņotāji ir Eiropas kultūras galvaspilsētas Rīga 2014 projekts tematiskajā līnijā Izdzīvošanas komplekts. Tajā dārzkopības un dizaina nodarbībās jau divus gadus satikās seniori no sociālās aprūpes centra Ezerkrasti un Rīgas 6. vidusskolas bērni. Satikās, sapratās un sadraudzējās. Un ja ir laba saprašanās, tad paziņu un draugu loku abās paaudzēs iespējams paplašināt.
Pagājušajā nedēļā seniori tika aicināti uz Esplanādi, lai piedalītos izstādes Iesakņotāji - tagadne atklāšanā un diskutētu par kādu kutelīgu, tomēr intriģējošu tematu - kā vecumdienās staigāt lepnam. Tik daudz lepnu, par sevi pārliecinātu vecākā gadagājuma cilvēku vienkopus sen nebija redzēts!
Nu varēsim lēkt!
Iesakņotājiem Esplanādē šī ir jau otrā izstāde trīs izstāžu ciklā jeb zināšanu krājumā, šoreiz tā stāsta par paaudžu solidarizāciju un to, kā būt aktīvam un lepnam jebkurā vecumā. Uz diskusiju bija ieradušies senioru organizāciju - Latvijas Senioru deju apvienības, Latvijas Sieviešu invalīdu biedrības Aspazija, Pensionāru federācijas un Rīgas priekšpilsētu pensionāru biedrību, Rīgas Sporta veterānu kluba - pārstāvji, kas ar rokdarbiem, dziesmām, dejām un sporta aktivitātēm ir pierādījuši, ka arī mūsu laikos var piedzīvot un izdzīvot pilnvērtīgas, lepnas un aktīvas vecumdienas.
«Mūs visus interesē, kas ir seniorība, un seniori šeit ir galveno ekspertu lomās par to, kā vecumdienās staigāt lepnam,» uzsvēra Iesakņotāju pārstāve Jekaterina Stakle. Pirms tam projekta realizētāji aptaujāja jauniešus, kādas viņi redz savas vecumdienas. Audioierakstā atskaņotās atbildes senioru sejās lika raisīties smaidiem - arī jaunā paaudze seniora gados cer ceļot, rušināties pa dārziņu un auklēt mazbērnus. Tad seniori tika sadalīti sešās grupās pie apaļajiem galdiem un, baudot piparmētru tēju, varēja izteikt savas domas par jaunajiem.
«Manuprāt, tagad jauniešiem ir grūtāk, tomēr viņi ir brīvāki savās izvēlēs,» uzskata Aina. «Mēs bijām vairāk ierobežoti, mūsdienās jaunajai paaudzei ir vairāk iespēju. Var ceļot, var mācīties, kur vēlas. Par jaunajiem jāsaka - lielākā daļa ir laba!» savu viedokli diskusijā pauž Jana. Bet kā senioriem šķiet - ko jaunieši domā par viņiem? Un te nu jāsaka, ka vecākās paaudzes pārstāvji kļuva pārāk paškritiski: «Trakās omes... Domā, ka esam dumji... Brīnās, ka vēl dejojam senioru dejas... Tramvajā vietu nedod... Bet citreiz priecājas, ka mēs vēl kaut ko varam.»
«Man gan mazbērni priecājas, saka - omīte atbraukusi! Nu varēsim lēkt,» stāsta Latvijas Senioru deju apvienības vadītāja Laimdota Andersone. Kad diskusijā senioriem lūdz atminēties savu bērnību un vecmāmiņu audzināšanas metodes pirms vairāk nekā 50 gadiem, sirmās dāmas ar smaidu atceras, kā par blēņām tika ieliktas kaktā, dažkārt ticis pēriens ar nātrēm vai pat nācies tupēt uz zirņiem. Paši sev par pārsteigumu seniori atzīst, ka mūsdienās pret mazbērniem kļuvuši nesalīdzināmi maigāki un tolerantāki.
Bet kādus šīs paaudzes ļaudis redz seniorus 2050. gadā? «Viņi tāpat kā mēs pārdzīvos, apcerēs aizgājušo jaunību,» smej Velga un turpina, «tāpat kā mēs prātos, cik ilgi nodzīvos. Iespējams, seniori būs veselāki, ilgāk dzīvos un izskatīsies jaunāki, jo medicīnas iespējas attīstās. Bet no saviem gadiem neaizmuks arī viņi.» Lai gan citi diskusiju dalībnieki pieļāva iespēju, ka nākotnes seniori varēs ceļot arī uz Marsu, Laimdota uzskata, ka vienojošais paliks nemainīgs: «Ģimene, bērni, mazbērni un kultūra būs galvenais arī nākotnē. Un visām paaudzēm vienmēr būs svarīga deja un mūzika.»
Zeltaini iededzis saulē
Ar krājumiem Iesakņotāji - pagātne un Iesakņotāji - tagadne Esplanādē varēs iepazīties līdz pat augusta beigām. Aplūkot vēsturiskas fotogrāfijas, palasīt atmiņu stāstījumus par mazdārziņu kultūru, izbaudīt jauku, zaļu atmosfēru un pašam papildināt izstādes krājumus gan publiskajā skiču blokā, gan recepšu un padomu grāmatā - tā šovasar ir iespēja katram, kam ir brīvs brīdis, ko pavadīt pilsētas centrā. Vai arī - motivācija izrauties no sava mazdārziņa!
Vai zinājāt, kādas ir īstena mazdārziņa iemītnieka pazīmes? Viņš ir zeltaini iededzis saulē (visvairāk muguras zonā), sīksts cilvēks, kurš lepojas ar katru savu dobīti. Viņš stāsta par sava dārziņa pārmaiņām gadu griezumā un savu dārziņu mīl kā sevi pašu! Viņš labprāt aizdos un aizņemsies lietas no kaimiņiem - arī pats ir izpalīdzīgs. Un īstens mazdārziņa iemītnieks ir pārmaiņu cilvēks, kurš katru gadu izdomās ko jaunu.
Varbūt tieši Esplanāde šovasar ir vieta, kur smelties iedvesmu, jaunas idejas? 13. jūlijā pulksten 12 kultūras vasarnīcā Esplanāde 2014 seniori tiek gaidīti Iesakņotāju pēcpusdienā - varēs baudīt aktīvu atpūtu un dejas, kā arī izpētīt abas izstādes ar senioru diskusijā raisīto ideju un atziņu papildinājumiem.
Kā tikt pie dārziņa
Bet ko darīt tiem, kam sapnis par mazdārziņu šķiet tāls? Ieskatieties portālā www.riga.lv, sameklējiet sadaļu Pašvaldība, tad - Rīgas pilsētas īpašumi, kur atradīsiet informāciju par brīvajiem mazdārziņiem. Izvēlieties sev tuvāko Rīgas pilsētas izpilddirekciju un kontaktpersonu, ar kuru sazināties par dārziņa jautājumiem.
Izpilddirekcijā jums būs iespēja aplūkot karti, lai pieejamos dārziņus dabā atrast būtu vienkāršāk, taču pirms galīgās izvēles visu rūpīgi apsveriet. Kad tas izdarīts, atliek noslēgt līgumu vai nu ar izpilddirekciju, vai kādu no Rīgas mazdārziņu biedrībām. Salīdzinājumā - biedrību priekšrocības ir sakoptāki dārziņi un centralizēta atkritumu izvešana.
Lai nomātu dārziņu, nav jābūt deklarētam Rīgā. Katru gadu gan nāksies līgumu atjaunot. Aptuvenās izmaksas, ar ko jārēķinās, ir apmēram 20-40 eiro gadā. Maksā ietilpst noma, zemes nodoklis, atkritumu izvešana.