Veca anekdote stāsta, ka Janka, kad brauc iedzēris, nekad nepārkāpj satiksmes noteikumus. Domājot, protams, jau atļautā braukšanas ātruma nepārsniegšanu. Ievērojiet atļauto ātrumu, un būs kā vecā anekdotē - arī fotoradari nebaidīs.
Nemanot anekdotiska ir kļuvusi sūdzēšanās par fotoradaru «slēpšanu» vai izvietošanu «taisnos un drošos» ceļa posmos. Ja nepārkāpjat atļauto ātrumu, jums patiesībā ir vienalga, kā tiek «noslēpts» radars. Savukārt arī visdrošākais taisnais ceļa posms kļūst pavisam nedrošs, ja pa to atļaujas braukt ar ātrumu, kas pamatīgi pārsniedz, kā kādam šķiet, pieticīgi atļauto. Ne jau fotoradars ir vainīgs, ka jūs neievērojat satiksmes noteikumus vai ka satiksmes noteikumi un uzstādītās ceļa zīmes ir tādas, kādas tās ir.
Diskusijas vērta ir ceļu zīmju uzstādīšanas politika. Iespējams, atsevišķās vietās atļautā ātruma ierobežojums varētu būt cits, varbūt regulēts atkarībā no diennakts laika. Tas ir konkrētas diskusijas objekts konkrētā jautājumā - ejiet un strīdieties ar ceļu zīmju uzstādītājiem, uzdodiet jautājumus viņiem. Taču, kamēr zīme ir tāda, kāda ir, tā ir jāievēro.
Atsevišķas diskusijas vērts noteikti ir pārkāptā ātruma solis, par kādu fotoradars fiksē pārkāpumu. Varbūt par 3-4 km/h pārkāpts atļautais braukšanas ātrums nebūtu īsti tas nodarījums, par kuru automātiski tiek piemērota soda nauda. Fotoradariem tik tiešām ir jāpilda prevencijas funkcija, sargājot cilvēku dzīvību un veselību, nevis jābūt naudas pelnīšanas mašīnai. Par ko gan ceļ trauksmi deputāti, kuru motivācijā var saskatīt ne tikai rūpes par godīgumu un taisnību, bet vēlmi iekrāt popularitātes punktus auditorijā, kam noteikumi nepatīk.
Tomēr skaļi deklarēt, ka radari par fotoradara pārkāpumu nesodīs, teiksim, līdz 55 km/h pilsētā, mūsu sabiedrībā nozīmēs, ka daži to uzskatīs par faktiski atļauto un brauks ātrāk. Ir jāatgādina, ka atļautais braukšanas ātrums 50 km/h pilsētā un 90 km/h ārpus pilsētas nav rauts no zila gaisa. Tāds pastāv ne tikai Latvijā, bet vairākumā Eiropas valstu un pamatojas ļoti dziļā satiksmes drošības ekspertīzē.
Nopietnus jautājumus, kas skar cilvēka tiesības uz taisnu tiesu, ir izvirzījis tiesībsargs, kurš uzskata, ka ir jābūt iespējai pārsūdzēt arī par fotoradara fiksētu nodarījumu izdarītus administratīvos pārkāpumus. Saeimas deputātiem ir pietiekami daudz darāmā, lai, cik tālu to ļauj deputāta mandāts, sekotu līdzi sabiedrības interesēm visā, kas saistīts ar ceļu satiksmes regulāciju, satiksmes drošību, sodiem, valsts ceļu policijas, pašvaldības ceļu policijas, pašvaldību satiksmes departamentu un CSDD darbu. Nav vajadzības pārvērst tādā lētā populismā vienu jautājumu, kas saistīts ar fotoradariem.