Vjačeslavs Dombrovskis, REA pasniedzējs
Pēteris Strautiņš,
Ekonomists
Gribētos augstāku ambīciju līmeni kopumā. Vērtējot pēc iespējamās ietekmes uz ekonomiku, ar izlēmīgiem lēmumiem panākamu izmaiņu straujuma, šobrīd vissvarīgākā politikas joma ir izglītība. Vidējā profesionālajā izglītībā ieskicēto izmaiņu dziļums ir pietiekams, par augstāko izglītību dokumentā ir daži pareizi mājieni, bet ne kardināli risinājumi. Lielus ieguldījumus neprasītu administratīvo šķēršļu mazināšana, gribētu redzēt plašāku uzskaitījumu. Vispār stipri daudz jau šobrīd notiekošu projektu aprakstīšana.
Roberts Ķīlis, SAK priekšsēdis
Pēc vairāku gadu pieredzes sadarbībā ar valsts pārvaldi varu secināt, ka šis, iespējams, ir gana labs projekts no valsts pārvaldes iespēju un kompetences, bet ne gana labs no reformu iespēju viedokļa. Tā jauda un atvēziens nav pietiekams, lai īstenotu mērķus. Ja runā par mērķi palielināt augstskolu beidzēju īpatsvaru, tad piedāvātie pasākumi ir nereālistiski. Nav piedāvāts fundamentāli mainīt augstāko izglītības sistēmu. Pasākumi, kas ietverti programmā, varbūt nebija izšķirti un nopietni izdiskutēti.
Ģirts Rungainis,
Ekonomists
Nav novērtēta darbaspēka aizbraukšana un demogrāfiskās situācijas nopietnība. Nebūs pieejams darbaspēks, radīsies attiecīgas problēmas, tostarp spiediens uz algām. Ņemot vērā lielo kredītu slogu un nepievilcīgumu investīcijām, izaugsme var balstīties pamatā uz eksportu. Kā šo sektoru palielināt un kas finansēs pieaugošo tekošā konta deficītu, nav skaidrs. Nav skaidrības, kā masīvi radīs darbavietas, kā piesaistīs investīcijas. Tipisks birokrātisks dokuments, pie kā izpildes nebūs jāsvīst, jo nav ambiciozu mērķu.