Kredītbiroja ideja ir vienkārša - jebkurš uzņēmējs, kurš vēlēsies, saskaņā ar likuma prasībām un iegūstot Datu valsts inspekcijas (DVI) licenci, varēs dibināt savu uzņēmumu - kredītbiroju, tajā izveidos tehnisko platformu, kurā apvienos dažādus reģistrus, kas saistīti ar iedzīvotāju maksājumiem, piemēram, bankas, komunālo pakalpojumu sniedzēju, ātro kredītu devēju, veikalu, kas piedāvā iegādāties preces līzingā, kā arī tādus valsts reģistrus kā Ceļu satiksmes drošības direkcija, zemesgrāmata, Valsts ieņēmumu dienests un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
Iegūs godīgie maksātāji
Kā galvenie ieguvumi no kredītbiroja izveides tiek minēti kredītrisku mazināšana, iedzīvotāju motivēšana uzņemties finanšu saistības atbildīgi un godprātīgi, kā arī efektīvākas kredītinformācijas pieejamības nodrošināšana un kredītriska pārvaldības uzlabošana. Tas ir īpaši būtiski tāpēc, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas jaunākais pārskats liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī piektdaļa mājsaimniecību kredītu bijusi ar maksājumu kavējumiem. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati par pērno gadu nebanku kreditēšanas sektorā rāda, ka bez kavēšanās kredītu atdot spēja tikai astoņi no desmit kredītņēmējiem.
Faktiski kredītbirojos vienuviet tiks apkopota iedzīvotāju maksājumu vēsture, kas parāda, cik godprātīgi cilvēki pilda savas maksājumu saistības, vai ir kādi parādi un cik tie ir lieli. Kredītbiroji savu peļņu gūs no tā, ka reģistru apkopoto informāciju par konkrētā iedzīvotāja maksātspēju par naudu pārdos kredītiestādēm personas kredītspējas vērtēšanai.
Jāuzsver, ka cilvēka dati kredītiestādēm tiks nodoti tikai ar viņa piekrišanu. No kredītbiroju sistēmas ieguvēji būs godprātīgie maksātāji, jo, kā Dienai uzsver Swedbank Privātpersonu finanšu institūta vecākā eksperte Evija Kropa, bankām būs iespēja izstrādāt individuālus piedāvājumus. Tas nozīmē - jo labāka cilvēka maksājumu vēsture - neviena kavējuma -, jo izdevīgāki kredīta nosacījumi (zemākas procentu likmes, mazāka pirmā iemaksa un tamlīdzīgi). Līdz šim bankām nebija iespēju izveidot šādus individualizētus piedāvājumus, jo nebija vienkopus pieejama apkopota reģistru informācija. E. Kropa arī uzsver, ka bankas vērtēs visu klienta kredītvēsturi kontekstā. Proti, pāris dienu nokavēts telefona rēķina samaksas termiņš tiks uztverts citādi nekā pāris mēnešu kavēts ātrais kredīts. E. Kropa atgādina, ka kredītvēstures veidošana sākas līdz ar pirmo uz personas vārda izrakstīto rēķinu.
Kredītspējas vērtēšanai
Ekonomikas ministrijas (EM) Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vecākais referents Intars Eglītis Dienai stāsta, ka komersanti, kas saistīti ar iedzīvotāju maksājumiem (piemēram, Latvijas gāze, Rīgas siltums, banku un nebanku kredītiestādes, valsts reģistri), informāciju par savu klientu saistību izpildi kredītbirojiem sniegs brīvprātīgi. I. Eglītis uzsver, ka datu iegūšana un datu pārdošana notiks tikai un vienīgi ar datu īpašnieka piekrišanu. Izņēmums ir ļaunprātīgie nemaksātāji, par kuriem datus varēs sniegt bez viņu piekrišanas. Par ļaunprātīgu nemaksātāju uzskatāms cilvēks, kurš savas parādsaistības nav nokārtojis ilgāk par 60 dienām. Kredītbirojs iegūtos datus drīkstēs pārdot tikai un vienīgi tiem komersantiem, kuri tos vēlēsies izmantot personas kredītspējas vērtēšanai. Jebkurš cits datu izmantošanas veids tiks uzskatīts par likumpārkāpumu. Tas nozīmē, ja teorētiski kādam medijam negodīgā ceļā arī izdotos iegūt datus par kāda sabiedrībā zināma cilvēka, piemēram, politiķa, maksājumu vēsturi, tas šos datus nedrīkstētu publicēt, jo tas būtu likuma pārkāpums.
Informāciju, kuru sniedz privāts komersants, kredītbirojs var uzglabāt, turpretim informāciju, kas nāk no valsts reģistriem, kredītbirojs sava klienta vārdā ir tiesīgs pieprasīt un tam to nosūtīt, taču šo informāciju nav tiesīgs uzglabāt.
I. Eglītis stāsta, ka praksē tas nozīmē, ja kāds cilvēks dodas uz banku pēc hipotekārā kredīta, banka var lūgt viņa piekrišanu izmantot kredītbiroja informāciju. Ja šāda klienta piekrišana saņemta, banka, elektroniski autorizējoties, pāris sekundēs iegūst visu informāciju par klienta maksājumu vēsturi, kuru tad var izmantot kredītņēmēja kredītspējas vērtēšanai.
Taujāts, vai bankas varēs atteikt kredītu, ja potenciālais klients neļaus aplūkot savus datus kredītbirojā, I. Eglītis norāda, ka tas ir pašas bankas ziņā un valsts tām šajā ziņā neko nenorādīs. Ar kredītbirojā apkopoto informāciju varēs iepazīties ne tikai kredītiestādes, bet arī iedzīvotāji, par kuriem sniegtas ziņas. Likums noteic, ka divas reizes gadā ikviens iedzīvotājs bez maksas varēs aplūkot savus datus. Ja kādam būs interese to darīt biežāk, tad tas jau būs par maksu.
Bažījas par drošību
Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš kredītbiroju izveidi vērtē piesardzīgā optimismā: «Mēs ceram, ka šajos reģistros neparādīsies tikai negatīvā informācija, bet arī pozitīvā - par godprātīgi nokārtotajām saistībām. Citādi tā būs tendencioza informācija. Mūs arī uztrauc datu drošības jautājumi, lai informācija nenonāktu nepareizajās rokās.»
DVI direktore Signe Plūmiņa Dienai stāsta, ka kredītbirojiem, kā ikvienai iestādei, kas nodarbojas ar datu apstrādi, būs jāsaņem DVI licence un sistēma tiks reģistrēta īpašā reģistrā. Taujāta par iespējamiem riskiem datu noplūdē, S. Plūmiņa atzīst - jo lielāka un apjomīgāka sistēma, jo riski ir lielāki. Taču visu drošības risku izvērtēšana ir tā komersanta pienākums, kuram DVI izsniegusi licenci. «Kredītbiroja uzņēmumam ir jānodrošina visas Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktās prasības, kā arī Ministru kabineta noteikumos minētās prasības par datu drošību,» uzsver S. Plūmiņa. Taujāta, vai DVI arī veiks pārbaudes kredītbirojos saistībā ar datu drošību, amatpersona atbild izvairīgi, ka tas būšot atkarīgs no konkrētās situācijas. Taču rūpīgi tiks izmeklēta jebkura sūdzība par konfidencialitātes pārkāpumiem.
Kredītņēmēju asociācija ir arī satraukta par to, vai komersanti, kas sniegs ziņas kredītbirojiem, norādīs ne tikai maksājumu kavējumus, bet arī to, ka saistības ir nokārtotas un kavējums dzēsts. I. Eglītis gan skaidro - likums paredz, ka komersantam informācija jāaktualizē reizi ceturksnī. Ziņas par nokavētu maksājumu kredītbirojā tiks uzglabātas piecus gadus pēc kavējuma dzēšanas, ja parāds ir aktīvs - tad desmit gadu.
Kā norāda EM pārstāvis, kredītbiroji savstarpēji konkurēs ar informāciju, kuru varēs piedāvāt saviem klientiem.