Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Kad no bēgļiem neaizbēgt

Tuvojoties brīdim, kad Latvijai Eiropas Savienības (ES) kvotu ietvaros būs jāuzņem pirmie bēgļi, temats par to integrāciju rada arvien lielāku spriedzi. Mēneša sākumā Nacionālās apvienības deputāti iesaistījās piketa rīkošanā pie valdības nama pret bēgļu uzņemšanu. Ņemot vērā nicinošos un naidu kurinošos izteikumus, ko vēlāk atklāja daži šajā piketā uzņemtie video, to grūti nosaukt par izdevušos. Vakar notika pretēja rakstura pasākumi.

Pie Kultūras ministrijas (KM) tika organizēts pikets, kurā dalībnieki mudināja bēgļus uzņemt ar cilvēcīgu attieksmi. «Parādīsim, ka Latvijā ir cilvēki, kam rūp tas, lai nelaimē nonākušie šeit tiktu gaidīti un pieņemti. Un gaidīti neatkarīgi no viņu etniskās un reliģiskās piederības vai rases,» tā piedalīties aicināja piketa organizētāji. Pavisam piedalījās ap 50 cilvēku. Tomēr arī šeit viss nemaz tik gludi nevedās. Ielas pretējā pusē bija nostājušies ap desmit cilvēku ar plakātiem, kas piketēja pret bēgļu atbalstītājiem. Viņu vidū bija arī biedrības Antiglobālisti līderis Andris Orols. Ik pa laikam abas puses sasaucās. Vieni kliedza - nodevēji, otri atbildēja - ksenofobi.

Viens no piketa organizētājiem Ojārs Kapteinis uzsvēra, ka bēgļu problēma Eiropai ir kopēja un tā ir jādala. «Mēs pie tā paši esam nedaudz vainīgi. Latvija, tāpat kā daudzas citas NATO dalībvalstis, ir karojušas. Mēs visi YouTube esam redzējuši videoklipus, kur Latvijas karavīri Irākā piedalās apšaudēs. Tas viss tomēr ir veicinājis nemieru tajā reģionā. Pēc tam sekoja Arābu pavasaris, kur Latvija atbalstīja, piemēram, Lībijas bombardēšanu. Tas viss ir veicinājis patlaban notiekošo tautas staigāšanu. Mūsu pienākums pret cilvēkiem, kas palikuši bez pajumtes, ir sniegt savu atbalstu,» viņš sacīja piketētājiem.

Vēlāk iznāca ministrijas pārstāvji un aicināja uz atsevišķām sarunām pasākuma organizētājus, to pretiniekus un medijus. Dace Melbārde (NA) pauda neizpratni, kāpēc vispār šāds pikets pie ministrijas notiek, jo KM nav atbildīga par bēgļu jautājumu. Vadošā iestāde esot Iekšlietu ministrija, KM tikai piedalās darba grupā. Ministrijas pārstāvji iepazīstināja ar turpmākajiem darbiem integrācijas politikā, bet būtībā pirmais darbs, kas jāpaveic, ir jāizvērtē pieejamie resursi. Ministrei nācās atbildēt uz asiem antiglobālistu jautājumiem, kas septembra beigās solīja visā Latvijā sākt rīkot masveidīgus pretpasākumus bēgļu uzņemšanai.

Atvērta diskusija

Savukārt Arābu kultūras centrs organizēja diskusiju par nevalstisko organizāciju lomu bēgļu integrācijas jomā. Centrs bija pieaicinājis ne vien bēgļus, lai tie dalītos savos stāstos, bet arī atbildīgo iestāžu pārstāvjus. Kaut gan Kultūras ministrija (KM) ir atbildīga par bēgļu integrāciju, tās spēkos nav atrisināt, piemēram, Labklājības ministrijas (LM) paspārnē esošos nodarbinātības jautājumus, tāpat arī izglītības problemātika jārisina citai ministrijai.

Arābu kultūras centra vadītājs, Saeimas deputāts Hosams Abu Meri (Vienotība) atklāja, ka organizēt diskusiju par bēgļu integrāciju lielā mērā motivēja tieši pikets pie valdības nama augusta sākumā. Viņš neslēpa satraukumu par Latvijas sabiedrības greizo priekšstatu, ka līdz ar bēgļu uzņemšanu mēs automātiski uzņemsim teroristus. «Ir jārunā par faktiem un par cilvēkiem, kas grib nokļūt Eiropas Savienībā (ES), jo viņi savā dzimtenē izjūt nāves draudus. Latvijā dzīvo ap 150-200 arābu. Viņi ir ļoti labi integrējušies Latvijas sabiedrībā, runā latviešu valodā un strādā dažādās profesijās, to skaitā gan par ārstiem, gan inženieriem un uzņēmējiem. 25 gadu laikā, kopš pirmais arābs sāka dzīvot Latvijā, mēs esam bijuši un būsim ļoti lojāli šai valstij. Es nevaru pieņemt, ja kāds saka, ka Latvijā arābi var būt teroristi,» sacīja H. Abu Meri un piebilda, ka šeit esošie arābi palīdz piesaistīt investorus. Deputāts prognozē, ka 250 bēgļu vidū lielākā daļa būs sīrieši.

Runājot par apģērbu, viņš norādīja, ka katrā arābu valstī ir savas tradīcijas: «Ja ir 22 valstis, tad ir jāzina, ka katrā no tām ir kaut kādas savas tradicionālās drēbes. Ja esat bijuši kādā no šīm valstīm, jūs taču nesakāt, ka viņi visi ir teroristi. Tā nedrīkst. Mana mamma ir musulmane, bet tēvs kristietis. Esmu bieži apmeklējis gan baznīcas, gan mošejas un neredzu šeit nekādas sadzīvošanas problēmas. Vai visi seši miljoni musulmaņu Francijā ir teroristi? Vai visi pieci seši miljoni musulmaņu Anglijā arī ir teroristi? Protams, ne! Nekādā gadījumā neesmu par to, ka Latvija tagad būs valsts, kur tūkstošiem imigrantu brauks un dzīvos no pabalstiem.»

Klātesošos ar savu ceļu līdz Latvijai īsi iepazīstināja divi bēgļi no Sīrijas Džordži un Muhameds. Džordži ir kristietis, Muhameds - musulmanis, kurš runā trīs valodās. Rīgā viņi nonākuši caur Krieviju, bet mērķis esot bijusi Zviedrija. Garā ceļa laikā viens no kompānijas esot gājis bojā.

Integrēt vēl nemākam

Kā risināt bēgļu integrācijas jautājumu, pagaidām vēl ir miglā tīts. Zināms, ka katru uzņemto bēgli kvotu ietvaros ES izmaksās 6000 eiro. Ja valsts uzņems personu ar īpašām vajadzībām, tad ES atbalsts būšot 10 000 eiro. No klātesošajiem ministriju pārstāvjiem pret šādu personu uzņemšanu bija jūtama skepse.

Kultūras ministrija norāda, ka kvalitatīvai integrācijai ir nepieciešami lielāki resursi. Piemēram, valsts līdz šim nav spējusi nodrošināt pienācīgu valsts valodas apmācību bēgļiem. Ja notiek nodarbību kurss, mācības ir reizi nedēļā, un tas nav pietiekami, lai cilvēks īsā laikā spētu apgūt valodu. Tomēr valodas zināšanas bēgļiem ir svarīgas, jo īpaši tāpēc, ka tas ir svarīgs kritērijs, meklējot darbu. Labklājības ministrijas pārstāve norādīja, ka darba meklējumos īpaši tiks piesaistīta Nodarbinātības valsts aģentūra, kurai būs «jāapzina papildu darbvietas». Tomēr uz jautājumu, vai bēgļi varēs strādāt bez labām latviešu valodas zināšanām, pārliecinošas atbildes nebija. Atsevišķās profesijās it kā varot strādāt bez valodas zināšanām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?