Uz steidzamo operāciju, kas bija nolikta pēc pusgada, viņš veselības problēmu dēļ netika. Kad pērn vasarā sāpes kļuva lielākas, pensionārs atkal interesējās par operāciju, taču uzzināja - problēmas ir ar valsts finansējumu. Februārī E. Grīvītis netālu no savas mājas nokrita uz ledus un guva smagu lūzumu sāpošajā celī.
To var nosaukt par veiksmi lielā nelaimē - ātrā palīdzība E. Grīvīti nogādāja Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā (TOS), un tur viņu kā akūtu pacientu bez kavēšanās operēja. Tagad viņš saka: «Lieliska sajūta, salīdzinot ar to, kad gaidīju, baidījos.» Ja nebūtu šīs nelaimes, E. Grīvītis pie operācijas tik drīz netiktu. Sāpēs dzīvo daudzi endoprotezēšanas operācijas gaidītāji, un arvien vairāk cilvēku, nespēdami sagaidīt savu kārtu, izšķiras maksāt par to paši. Pērnā gada jūlijā plānveida palīdzībai valsts lielā mērā pārvilka svītru. Šobrīd tiek veiktas galvenokārt tā sauktās steidzamās plānveida operācijas, uz kurām rindā jāgaida aptuveni pusgadu. TOS valdes priekšsēdētājs Vitolds Jurkevičs saka: «Formāli mēs drīkstam operēt, bet faktiski naudas, lai operētu, ir ļoti nepietiekami.» Veselības ministrijas (VM) amatpersonas gan nevieš cerības, ka tuvākajā laikā kas varētu mainīties. Uzlabojumi gaidāmi vienīgi tad, kad kopumā veselības aprūpes budžetā būs vairāk naudas.
Traumas «apēd» naudu
2008. gadā, kad valsts daudz vairāk naudas atvēlēja endoprotezēšanas operācijām, maksas operāciju īpatsvars sasniedza tikai pāris procentu. Pērn kopējais operēto pacientu skaits bija jau krietni mazāks, taču pieckārt auga maksas operāciju skaits. V. Jurkevičs pieļauj - šis gads varētu būt līdzīgs iepriekšējam. Pērnā gada novembrim un decembrim ar valdības lēmumu endoprotezēšanas operācijām tika piešķirti papildu 400 000 latu, kas ļāva palīdzēt vairāk nekā 200 pacientiem.
«Šogad kopējais finansējums, ko varam izmantot savam darbam, ir ļoti nepietiekams,» saka V. Jurkevičs. Jau tagad pārstrāde, kad operēts vairāk, nekā samaksāts, ir ap 188 000 latu. «Nauda ir viena, jo vairāk traumu, jo mazāk var veikt plānveida operācijas,» saka V. Jurkevičs. Kopumā plānveida endoprotezēšanas operāciju rindā varētu būt ap 20 000 pacientu, kuri vēl nav steidzami operējami. Cik gadu viņiem būs jāgaida, V. Jurkevičs nevar prognozēt: «Agrāk gaidīja četrus piecus gadus, tagad gaidīs ļoti ilgi. Daļa nomirs, daļa kļūs par akūtiem, citi sakrās naudu un operēsies par maksu.»
Operēti gan tiek steidzamie jeb paātrinātās rindas pacienti, kuriem locītavas sabrukums ir jau izteikts, viņiem operācija jāgaida apmēram pusgadu. V. Jurkevičs saka - no šogad veiktajām 519 operācijām ap 200 varētu būt endoprotezēšanas operācijas, vairākums no tām ir steidzamās. Daļa operāciju gan veiktas no pērn papildus valdības dotās naudas. Tāpat tiek veiktas tā sauktās revīzijas operācijas tiem, kuriem jānomaina pirms vairākiem gadiem liktās protēzes.
Nespēj sagaidīt operāciju
Tiesa, ne visi pacienti spēj sagaidīt savu rindu uz operāciju. V. Jurkevičs pats šogad esot operējis kādu sievieti, kurai bija piešķirta steidzamā operācija maija sākumā. «Bet viņai bija tik slikti, ka viņa negaidīja un pati samaksāja visu,» saka V. Jurkevičs. Ātrāk par pienākošos rindu pacientu uz operāciju varot paņemt tikai tad, ja esot «ārkārtīgi draudošs stāvoklis», visdrīzāk revīzijas operācijas gadījumā, ja protēze sabojā kaulu, ir lūzums un tas apdraud dzīvību. Mediķi atzīst - kad sāpes ir lielas, maksas operācijām cilvēki naudu sagrabina. Operācija vidēji maksā 2000, 2500 latu.
Ne visi pacienti arī atbilstot valdības noteiktajiem kritērijiem, kad pienākas steidzamā operācija. V. Jurkevičs saka - sāpes ir subjektīvas izjūtas: «Citam ļoti sāp, raud, vaid, nevar paiet, nevar gulēt, bet uztaisa rentgenu, un izrādās - kritēriji vēl nav sasniegti. Viņam vēl ir jāgaida.»
Tā kā slimnīcā jau šā gada sākumā ir pārstrāde, martā un aprīlī plānveida operācijas TOS veiks nelielā skaitā. «Mums no tā, ka mēs nestrādājam, naudas vairāk nekļūst. Mums vajag telpas kurināt, apsargāt, teritoriju tīrīt, samaksāt visas algas cilvēkiem, kas strādā tukšajās nodaļās. Ja es visus atlaidīšu, ko darīsim, kad parādīsies nauda?» viņš saka.
VM Veselības aprūpes departamenta direktors Reinis Joksts saka - ambulatorajā aprūpē plānveida palīdzībai valsts finansējums nav samazināts, dienas stacionāros tas pat ir nedaudz audzis, taču slimnīcas diemžēl spējīgas veikt tikai neatliekamo un steidzamo palīdzību. Tiesa, joprojām ir iezīmētas valsts programmas, piemēram, onkoloģijā, invazīvajā kardioloģijā, sirds ķirurģijā, neiroķirurģijā, nieru transplantācijā, kur plānveida operācijas tiek veiktas joprojām. Par endoprotezēšanas operācijām R. Joksts saka: «Veselības ministrija ir viennozīmīgi pārliecināta, ka finansējumam būtu jābūt tādam, lai varētu sniegt plānveida palīdzību,» taču tad visam veselības aprūpes budžetam būtu jābūt lielākam.