Jau pagājušajā vasarā Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans pirmo reizi Beresņevu minēja kā pretendentu uz valstsvienības galvenā trenera amatu. Jūnijā līgums netika pagarināts ar iepriekšējo treneri Aleksandru Beļavski, un tobrīd arī sākās Lipmana pauze, kas ilga nepilnus astoņus mēnešus.
Kavējoties ar trenera iecelšanu, Lipmans ir ieekonomējis naudu, jo, nozīmējot Beresņevu jūlijā vai augustā, viņam būtu jāmaksā alga visu šo laika posmu, ja vien Leonīds nebūtu piekritis samaksai par darbu tikai pavasara ciklā, kas ir maz ticams. Ja reiz Lipmans bija gatavs Tomam Kūlenam maksāt par pasaules čempionātu 35 000 eiro (tam ir dokumentāls apstiprinājums), tad Beresņeva atalgojuma summai nevajadzētu būtiski atšķirties. Salīdzinājumam - Baltkrievijas izlases bijušā galvenā trenera Glena Henlona un pašreizējā pienākumu izpildītāja Deiva Lūisa gada līguma summa ir aptuveni 170 000 ASV dolāru.
Lipmans līguma finansiālo pusi pagaidām neatklāj, bet jau ir iedzinis galvenos atskaites mietus. «Līgums ar Leonīdu Beresņevu ir parakstīts līdz čempionāta beigām. Ja tiks izpildīti LHF valdes izvirzītie uzdevumi, tad līgums tiks pagarināts līdz gada beigām. Ja izlase izcīnīs uzvaru olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā un iegūs ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm 2018. gadā, līgums automātiski tiks pagarināts uz diviem gadiem,» šādus līguma nosacījumus LHF mājaslapā atklāj Lipmans. Konkrēti gan nav formulēts, kas no Beresņeva tiks prasīts Maskavā. Iepriekšējos gados treneriem bija izvirzīts uzdevums sasniegt ceturtdaļfinālu vai vismaz bija jāiekļūst labāko desmitniekā. Beļavskis zaudēja amatu pēc ieņemtās 13. vietas 2015. gada PČ Prāgā. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, kurā treneris ir nozīmēts gandrīz vai pēdējā brīdī, kā arī to, ka izlases kandidāti Rīgas Dinamo rindās šosezon rāda pieticīgu sniegumu, Lipmans uzdevuma noteikšanā varētu samierināties arī ar vietas saglabāšanu augstākajā grupā.
Beresņeva vadībā Latvijas izlase uzvarēja pasaules B grupas čempionātā (PČ) 1996. gadā Eindhovenā, ieguva 7. vietu 1997. gadā PČ un 2005. gadā izcīnīja olimpisko ceļazīmi uz Turīnas spēlēm. 1999. gadā Beresņeva vadītā izlase līdz rudenim arī zaudēja vietu A grupā, un pēc Turīnas spēlēm spēlētāju izteiktā neapmierinātība ar Beresņeva vadīšanas stilu bija par iemeslu viņa nomaiņai ar Pjotru Vorobjovu. Tikai daži no šīs paaudzes spēlētājiem atceras to dienu notikumus, taču ir jau ieklausījušies savu priekšgājēju nostāstos.