Līdz šim visa pasaule ar zināmu skaudību vēroja, ar kādu vērienu attīstās Dubaija, tomēr tās piedzīvotais finansiālais fiasko lika apjaust, ka grandiozie plāni bijuši pārsteidzīgi un nesabalansēti.
Iespēja neatkārtot Dubaijas kļūdas ir tās glābējai Abū Dabī un četrām kaimiņvalstīm - Katarai, Saūda Arābijai, Bahreinai un Kuveitai. Tomēr, lai izmantotu attīstības iespējas, tām ir jāpārvar daži pašu radīti šķēršļi, kas var kavēt daudzu miljardu ieplūšanu pievilcīgajā reģionā.
Šķiet, pašlaik vislabākajās starta pozīcijās atrodas nelielā valsts Katara, kuras galvaspilsētā Dohā ekonomiskās krīzes sekas neizjūt, jo darījumi notiek tikpat dinamiski kā pirms diviem gadiem. Tieši uz šejieni pārcēlušies vairākums agrāk Dubaijā strādājošo augsti izglītoto ārzemnieku.
Valsts, kura ir trešā lielākā dabasgāzes eksportētāja pēc Krievijas un Irānas, savu bagātību iegulda modernu universitāšu un zinātnes centru izveidē, vēsta izdevums Time. Finansiālās pašpietiekamības dēļ tā var īstenot elastīgu ārpolitiku, draudzējoties ar tādām neprognozējamām valstīm kā Sīrija un Irāna, vienlaikus ļaujot amerikāņiem izvietot karabāzes savā teritorijā. Tomēr daudzi Katarai pārmet sekošanu Dubaijas sliedēs, kas, kā tagad zināms, pie laba gala nenoved.
Reģiona milzis Saūda Arābija ar saviem vairāk nekā 450 miljoniem iedzīvotāju varētu kļūt par nopietnu spēlētāju pasaules ekonomikā, tomēr nav spējīgs piesaistīt dažādu jomu profesionāļus, jo šajā musulmaņu valstī ir aizliegts alkohols un sievietes nedrīkst vadīt transportlīdzekļus. Arī Kuveitas centienos kļūt par tūrisma un finanšu darījumu citadeli traucē grādīgo dzērienu aizliegums.
Bahreinā izveidojies zeļošs banku sektors, tomēr valsts stabilitāti apdraud strīdi starp bagāto sunnītu minoritāti un mazāk ietekmīgo šiītu vairākumu.