Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Kaislības ap autoratlīdzībām

Viena no karstākajām aktualitātēm Latvijas mediju vidē ir hamletiskais jautājums - būt vai nebūt valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) no autoratlīdzības. Labklājības ministrija (LM), atsaucoties Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) ierosinājumiem, ir gatava izstrādāt grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas noteiktu, ka VSAOI ir jāmaksā no autoratlīdzības arī tad, ja tās saņēmējs ir darbinieks un ir darba tiesiskajās attiecībās.

Pašlaik VSAOI no autoratlīdzības obligātā kārtā ir jāmaksā tikai pašnodarbinātajiem, kuru ieņēmumi pārsniedz 200 latu mēnesī, darba ņēmēji to var darīt brīvprātīgā kārtā.

Mediji nav izņēmums

Topošie grozījumi jau paguvuši polarizēt mediju vidi - darba devējus un darba ņēmējus. Labklājības ministre Ilze Viņķele Dienai uzsvēra, ka iespējamie likuma grozījumi taps kopā ar nozares pārstāvjiem: «Es pilnībā saprotu nozares darba devēju satraukumu par izmaksu pieaugumu, jo mediju tirgus Latvijā ir ļoti mazs. Tajā pašā laikā nav pareizi, ka radošo profesiju pārstāvji ir situācijas ķīlnieki. Tāpēc ministrijai un nozares pārstāvjiem ir jāsēžas pie viena galda un kopā jāmeklē risinājumi. Piemēram, varētu tikt noteikts pārejas periods autoratlīdzību aplikšanai ar VSAOI.» I. Viņķele, komentējot preses izdevēju bažas, ka jautājums aktualizēts priekšvēlēšanu gadā, lai šķeltu medijus, atbildēja noteikti - pilnīgas muļķības. «Tie vienkārši ir nekorekti un negodīgi apgalvojumi no nozares darba devēju puses. Tas ir tāpat kā ikvienu KNAB aizturēšanu traktēt kā politisko pasūtījumu.»

Pašlaik komercmedijos ierastā prakse attiecībā uz radošo profesiju pārstāvjiem ir šāda: ar darbiniekiem tiek slēgts darba līgums, kurā norādīta darba alga (lielākoties minimālā), no kuras tiek maksātas VSAOI. Līdztekus tiek noslēgts autorlīgums, kurā noteikts autoratlīdzības apmērs, no kura var nemaksāt sociālo nodokli. Tas arī veido darbinieku ienākumu lielāko daļu. Līdz ar to radošie darbinieki ir vairāk vai mazāk labi atalgoti, taču ar absolūti minimālām sociālajām garantijām. LŽA uzskata, ka VSAOI ieviešana no autoratlīdzībām un to solidāra sadalīšana starp darba ņēmējiem un darba devējiem būtiski uzlabos darbinieku sociālo aizsargātību. Tas nozīmē, ka būtu tikai viens - darba - līgums ar noteiktu algu, no kuras tad arī tiktu maksāti visi nodokļi.

LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece Dienai skaidroja, ka pašreizējā norma, kas paredz ar VSAOI neaplikt autoratlīdzību, radās 2001. gadā, kad «to ielobēja mediju pārstāvji. Taču faktiski tā ir legalizēta aplokšņu alga. Ikvienā citā nozarē VSAOI tiek maksātas no visiem darbā gūtajiem ienākumiem, kāpēc medijiem jābūt izņēmumam? Apgalvojums, ka darbinieku ieņēmumi saruks, neiztur kritiku, jo to pašu varētu apgalvot ikvienā nozarē strādājošais».

Apēst vai uzkrāt

Pret šādām izmaiņām kategoriski iebilst medijus pārstāvošie darba devēji. Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis Dienai norādīja: «Ar šiem grozījumiem tiks panākts, ka mums būs sociāli nodrošināti radošo profesiju darba ņēmēji ar ļoti zemu aktuālo atalgojumu. Ja tiks ieviestas VSAOI no autoratlīdzībām, darbinieku ienākumi dramatiski kritīsies. Ir utopiski domāt, ka to, ko tagad darbinieki saņem uz rokas, viņi varēs saņemt arī pēc nodokļu nomaksas. Medijiem tādu finanšu līdzekļu nav. LŽA ar šo ierosinājumu tikai padarīs darbiniekus nabagākus.» Jautāts, vai ir kāds labāks risinājums, G. Līcis norādīja, ka tāds jau ir pašlaik. «Ikvienam darbiniekam ir dota iespēja maksāt vai nemaksāt VSAOI, un katrs pats atkarībā no savām prioritātēm var pieņemt lēmumu.»

LŽA valdes priekšsēdētāja Anda Rožukalne Dienai atzina, ka taisnīgāk būtu, ja VSAOI nomaksa tiktu solidāri sadalīta starp darba devēju un darba ņēmēju: «Tas būtu darba devēju pienākums tāpēc, ka mantiskās tiesības uz radīto darbu nepieder tā autoram, bet gan medijam. Mūsu biedri apzinās, ka aktuālais atalgojums var sarukt, taču daudzi tam piekristu lielāku sociālo garantiju dēļ.» A/s Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots Dienai norādīja: «Neviens medijs neveido savu peļņu uz darbinieku sociālo garantiju rēķina, tas ir izdzīvošanas jautājums. Ja tiks pieņemts lēmums ieturēt VSAOI no autoratlīdzībām, daudzi komercmediji, īpaši reģionos, vienkārši beigs pastāvēt. Otrs scenārijs: pieaugs abonentmaksas, kas apgrūtinās sabiedrības iespējas piekļūt kvalitatīvai informācijai.» Tajā pašā laikā E. Kots atzina, ka pašlaik žurnālisti sociālajā ziņā ir diskriminēti un risinājums ir nepieciešams. «Valstij ir jāiesaistās problēmas risināšanā. A/s Diena ir gatava pārskatīt savu pozīciju un maksāt VSAOI arī no autoratlīdzībām, ja valsts segs pasta piegādes izdevumus, kas veido 25% no visām mūsu uzņēmuma izmaksām.»

Pret šādu ideju skeptiski noskaņots ir G. Līcis, kurš norādīja, ka «valsts budžetam nav nekādas daļas gar komercuzņēmumiem». Arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss Dienai atzina, ka pasta piegādes izdevumu segšanu no valsts budžeta uzskata par nereālu. Sagaidāms, ka par šo jautājumu vēl būs karstas diskusijas.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?