Sindromam var būt vairāki cēloņi. Viens no tiem ir kaķu idiopātiskais cistīts (urīnpūšļa iekaisums, kam nav skaidri zināms cēlonis). Parasti tas labi padodas ārstēšanai, tāpēc kaķa dzīvība nav apdraudēta.
Otrs cēlonis, kas izraisa iepriekš minētos simptomus, ir urolitiāze jeb urīnakmeņi urīnpūslī. Tos diagnosticēt ir samērā viegli, jo akmeņi ir labi redzami rentgena uzņēmumā. Ārstēšana parasti ietver speciālu diētu, kas regulē urīna pH, un akmeņu operatīvu izņemšanu.
Trešais, bet ne mazāk nozīmīgais cēlonis ir urīnizvadkanāla obstrukcija, kad kanāls tiek nosprostots ar jau minētajiem urolītiem vai kristāliem (smiltīm), kas veidojas urīnā. Šo cēloni es pat gribētu izcelt kā visnozīmīgāko, jo slimība ļoti grūti padodas ārstēšanai un biežāk novērojama arī slimības atkārtošanās. Iesaku iegaumēt - ja kaķis nevar pačurāt, jo ir nosprostots urīnizvadkanāls, radusies ārkārtas situācija un nekavējoties (!!!) jāmeklē veterinārārsts. Kaķu īpašnieki nereti pārāk vieglprātīgi uztver to, ka dzīvnieks nevar pačurāt. Tādos gadījumos es šiem cilvēkiem jautāju - kā justos jūs, ja nevarētu pačurāt dienu un divas? Gadās, pie manis atnes kaķi, kurš nav čurājis četras dienas! Tad izredzes glābt dzīvnieku ir pielīdzināmas nullei.
Kādas ir pazīmes, kad jāsāk domāt, ka kaķis ir saslimis ar urīnceļu slimību?
Uztraukties jāsāk jau tad, kad kaķis biežāk sāk apmeklēt kastīti, piemēram, ik pēc 10 minūtēm. Vesels, pieaudzis dzīvnieks tualeti apmeklē 2-3 reizes dienā. Ja kaķis bieži skrien uz kastīti, bet aiz viņa nekas nepaliek, viņš ir nemierīgs, ņaud un pastiprināti laiza dzimumorgānus, ar steigu jādodas pie ārsta. Nereti saimnieki domā, ka kaķim ir problēmas ar vēdera izeju un mājās sāk taisīt kaķim klizmas, tādējādi tiek novilcināts tik dārgais laiks. Katra novilcinātā stunda samazina mīluļa iespēju izdzīvot, jo nieres nespēj izvadīt radušos toksīnus un tie uzkrājas dzīvnieka organismā, radot vispārēju organisma saindēšanos. Sākas vemšana un/vai caureja, dzīvnieks kļūst apātisks, depresīvs, seko koma. Tas var notikt 24 stundu laikā.
Viens no smilšu vai kristālu veidošanās cēloņiem organismā ir barība, ko kaķis ēd, jo tās sastāvā esošās minerālvielas rada noteiktu urīna pH. Tāpēc nepieciešama barība, kas regulē urīna skābumu. Piemēram, ja barība satur daudz magnija, tas urīnpūslī nosēžas sāļu formā, veidojas t.s. magnija amonija fosfāti (struvīti). Tāpēc nepieciešama barība, kas paskābina urīnu un satur maz magnija un fosfora. Tādas ir, piemēram, Royal canin urinary s/o, TROVET Urinary Struvite un citu firmu veterinārās barības. Ja dzīvniekam sastopami kalcija oksalātu kristāli, kas veidojas skābā urīnā, tas ar barību jāpadara sārmains. Kā piemēru šādai barībai varu minēt TROVET Renal&Oxalate, kas satur kālija citrātu. Tas urīnu padara sārmainu un samazina jaunu oksalātu kristālu veidošanos.
Protams, ir gadījumi, kad kaķis visu mūžu ēd t.s. lēto barību un viņam nekādas problēmas nerodas, savukārt tie kaķi, kuri tiek baroti ar kvalitatīvu barību, laiku pa laikam tomēr atkal kļūst par mūsu pacientiem, jo nevar pačurāt. Šeit medicīna ir bezspēcīga. Galvenais, saskaroties ar slimību, ir pēc iespējas ātrāk to novērst.
Kaķu zemāko urīnceļu slimība novērojama gan dzīvniekiem, kas dzīvo tikai istabā, gan āra kaķiem. Biežāk tomēr obstruktīvā forma sastopama vīriešu kārtas kaķiem, jo anatomiski viņu urīnizvadkanāls ir garāks un tajā novēro sašaurinājumu. Rodas lielāka iespējamība kanālam nosprostoties. Parasti aprakstīto kaiti novēro vidēja vecuma dzīvniekiem (3,5-6 gadi). Nav tā, ka slimo tikai kastrēti runči. Kaiti var novērot arī nekastrētiem kaķiem un kaķenēm.
Arī slimības ārstēšana un turpmākās prognozes katram dzīvniekam ir individuālas. Daži kaķi izveseļojas pāris dienu laikā, bet daži ārstējas pat ilgāk nekā nedēļu un, aizejot mājās, pēc dienas atkal ir atpakaļ, un tas atkārtojas regulāri. Sevišķi smagi ir gadījumi, ja urīnpūslī smiltis ir ļoti lielā daudzumā un veidojas atkal un atkal. Tās praktiski ir neiespējami izskalot, tāpēc no jauna nosprosto urīnizvadkanālu.
Tāpēc iesaku kaķu īpašniekiem, pamanot kaut niecīgas pazīmes, kas varētu liecināt, ka dzīvnieks nevar pačurāt, negaidīt uzlabošanos un dzīvnieka pašizveseļošanos, bet nekavējoties doties pie veterinārārsta. Tas aiztaupīs liekas raizes, un, iespējams, būsiet izglābis sava mīluļa dzīvību!
*Veterinārārste Olaines veterinārajā centrā All4pets