Kā Dienai norāda Slovākijas Iekšlietu ministrijas pārstāvis Petars Lazarovs, policija lietu joprojām izmeklē. Tomēr viņš piebilst, ka ik gadu Tatros tiek piedzīvoti traģiski negadījumi: «Daudzi cilvēki neņem vērā drošības noteikumus, viņi kalnos dodas slikti sagatavojušies, piemēram, nepiemērotās drēbēs vai sliktā veselības stāvoklī. Tas, ka Tatros ir neprognozējami laikapstākļi, nav nekas jauns, un, ja cilvēks tam nav sagatavojies, ekskursija var beigties traģiski.»
Šogad Tatros izdzisa Vitas un Ilzes dzīvība. Viņas bija grupā, kuru vadīja ceļojumu aģentūras Impro gide. Sieviete oficiālajā paziņojumā Impro Facebook profilā izklāstīja nelaimes apstākļus un norādīja, ka uzņemas vainu un par notikušo jūtas slikti. Ceturtdien nelaiķes tika nogādātas piederīgajiem, vakar notika bēres.
Kas noticis galvā
Sarunā ar Dienu Impro valdes priekšsēdētājs Vilnis Klinovičs nopūšas, sakot, ka diez vai kādreiz taps zināms, kāpēc abas sievietes nolēma doties pretējā virzienā. «Nomaldīšanās te ir izslēgta, jo nevar sajaukt iešanu pret kalnu ar iešanu no kalna. Vienīgā kaut cik pieņemamā versija ir tāda, ka viņas savā prātā bija izdomājušas nevis iet pa to pašu taku atpakaļ, kā tika stingri pieteikts, bet iet pa dzelteno marķējumu un tālāk caur zilo, pa kuru turp un atpakaļ līdz Zbojnicka chata gāja grupas lielākā daļa. Zilā krāsa nozīmē pašu vieglāko kategoriju, praktiski - iešana pa Gaujas Nacionālo parku. Ja tas tā bija, tas bija neprāts. To [dzeltenā marķējuma taku] spēj iziet tikai cilvēks ar teicamu fizisko sagatavotību. Tas līmenis nebija piemērots 60-70 gadu vecām kundzēm, kuras jau bija pamatīgi nogurušas, aizejot līdz Teryho chata, kur tika ēstas pusdienas un kur bija jāgriežas atpakaļ,» notikušā versiju izklāsta V. Klinovičs.
Viņš traģēdiju pielīdzina mistikai - «no sērijas - tas tā bija lemts, un tam tā bija jānotiek». «Pārmetums mums ir par to, ka neesam informējuši par dzelteno marķējuma taku, bet pa to nemaz nebija plānots iet. Bija plānots iet pa zaļo taku līdz ezeram, bet slikto laikapstākļu dēļ tika pagriezts atpakaļ ap diviem dienā, neaizejot līdz tam,» skaidro Impro vadītājs. Abām kundzēm līdzi bijuši mobilie telefoni. Kaut gan ne visur ir uztveršanas zona, vienu no sievietēm izdevies sazvanīt, tikai viņa necēla klausuli.
Slovākijas glābēju darbs
Slovākijas Iekšlietu ministrijas pārstāvis P. Lazarovs norāda, ka tieši signāls ļāvis noteikt aptuveno teritoriju, kur kundzes atradušās. «Sieviešu meklēšanā tika iesaistītas vairākas glābēju komandas, kas šo teritoriju pārmeklēja. Kopumā meklēšanā iesaistījās vairāk nekā 40 profesionāļu. Tā ilga līdz vakaram un turpinājās nākamās dienas rītā. Diemžēl kalnu glābēji atrada divus cilvēkus bez dzīvības pazīmēm. Iekšlietu ministrija nodrošināja arī helikopteru ķermeņu pārvešanai,» uzskaita P. Lazarovs. Helikopters ļoti atvieglojis meklēšanu, tomēr to nebija iespējams izmantot visu laiku slikto laikapstākļu dēļ. Darbi naktī pārtraukti lielā vēja dēļ. Iespējamais sieviešu nāves iemesls ir hipotermija. Vai tas tā patiešām bijis, noskaidrosies medicīniskajā ekspertīzē.
Impro uztur kontaktus ar bojāgājušo tuviniekiem un, kad saņems bankas konta numurus, izmaksās arī kompensācijas. Summa gan esot konfidenciāla.
Bijis atbildīgs
Dienas aptaujātie tūrisma nozares pārstāvji uzsver, ka Impro ir viens no tiem uzņēmumiem, kas pret saviem klientiem izturas ar ļoti lielu atbildību. «Tīri tehniski viņi izdarīja visu pareizi, tomēr šis traģiskais negadījums parādīja, ka vēl kaut ko var uzlabot. Tas ir tāpat kā avionozarē - arī tur ik pa brīdim notiek dažādas nelaimes. Tās tiek ļoti rūpīgi izskatītas, lai nākotnē tādas kļūdas neatkārtotos,» norāda tūrisma ziņu portāla Travel News vadītājs Aivars Mackevičs.
Kaut gan Impro nav Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) biedrs, arī tā kompānijas darbību un attieksmi pret klientiem vērtē kā ļoti atbildīgu. ALTA valdes locekle Marina Belogolovina aicina Dienu sagaidīt, kad beigsies izmeklēšana. «Ir jāsaprot, ka tā vide tomēr nav ierasta un tāpēc prasa lielāku atbildību. Informācijai jābūt vispusīgai, saprotamai un skaidrai, lai ikviens tūrists varētu izdarīt secinājumus par savām spējām, morālo un fizisko sagatavotību. Tomēr skaidri pateikt, kura puse ir vainojama un kam būtu jāuzņemas atbildība, mēs nevaram. Liecības par notikušo ir ļoti dažādas, dažās pat nesakrīt fakti,» teic M. Belogolovina. Viņa atklāj, ka traģiskus negadījumus tūrisma firmas piedzīvo ļoti reti, traumas gadās krietni biežāk. Runājot par atbildību, katrs gadījums ir jāvērtē atsevišķi: «Ja instruktāža ir sniegta un cilvēks ir brīdināts par iespējamo sarežģītības pakāpi, tūrfirmai nav jāuzņemas vaina, ja tūrists nav ņēmis vērā teikto un salauzis, piemēram, kāju. Tas ir negadījums. Šādiem gadījumiem obligāti ir jāiegādājas apdrošināšanas polise. Kaut kas tāds var atgadīties ar katru no mums,» teic M. Belogolovina. Viņa uzsver, ka tūrisma operatoru atbildība ir nodrošināt atbilstošu instruktāžu konkrētu objektu apmeklējumiem, kā arī ekipējumu, kas atbilst konkrētajiem drošības noteikumiem.