Gan SIA Rīgas ūdens, gan a/s Rīgas siltums pakalpojumus piegādā līdz mājai, izraksta visai mājai kopīgu rēķinu un pieprasa no pārvaldnieka tā savlaicīgu samaksu pilnā apmērā, faktiski neinteresējoties, kas un kā nodrošina finansējumu šo rēķinu samaksai.
Protams, lielākā daļa iedzīvotāju rēķinus samaksā laikus, taču ir pietiekami daudz tādu, kas maksājumus kavē vai neveic vispār, un tie jāpiedzen tiesas ceļā. Tomēr vismaz Rīgā komunālo pakalpojumu sniedzēji atsakās pieņemt faktu, ka daļa uzkrāto parādu nav atgūstama un pakalpojumu sniedzējiem tie jānoraksta kā neatgūstami.
Jāatceras, ka saskaņā ar Maksātnespējas likumu pēc trim gadiem un sešiem mēnešiem, proti, beidzoties saistību izpildes plānam, visi parādi tiek dzēsti un veco parādu no šīs personas piedzīt vairs nevar.
Tomēr gan apkures, gan ūdens piegādātāji uztur prasību, ka mājai kopumā šī summa ir jāsamaksā, un neizmanto likumā noteikto iespēju par maksātnespējīgo personu parādu norakstīšanu. Tomēr šāds risinājums vienkārši nav godīgs, jo nevienam, izņemot pašu parādnieku, nav jābūt atbildīgam par nesamaksātajiem parādiem.
Šī ir viena no vairākām problēmām, par kurām jau vairākus gadus ceļ trauksmi gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan namu pārvaldnieki, taču diemžēl juridisku un grāmatvedības procedūru, kā atrisināt šādas situācijas, nav.
Viens no iemesliem ir - lielie komunālo pakalpojumu piegādātāji runā no spēka pozīcijām, draudot ar pakalpojumu atslēgšanu vai piegādes samazināšanu visai mājai gadījumos, ja savlaicīgi nenorēķinās tikai dažu dzīvokļu īpašnieki.
Piemēram, augustā saskaņā ar Rīgas ūdens publisko informāciju rīdzinieku parādi par ūdeni bija sasnieguši apmēram 1,9 miljonus latu un pārāk lielu parādu dēļ ūdens piegāde Rīgā atslēgta vairākām mājām.
Taču ne šajā gadījumā, ne arī situācijā ar apkures parādiem Rīgā nav zināma patiesā parādnieku struktūra, tāpēc arī atrast pieņemamu risinājumu nav vienkārši.
Teorētiski nozare apzinājusi vairākus iespējamos risinājumus. Piemēram, tiešie norēķini ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, iespējams, uzlabotu maksājumu disciplīnu, neatgūstamie parādi neuzkrātos kā mājas kopējais parāds, un bezcerīgie parādi tiktu norakstīti. Vairākās Latvijas pilsētās tiešie norēķini vai individuālie līgumi jau ieviesti. Tāpat arī, ja pēc izsolīto mājokļu pārdošanas daļa iegūtās naudas obligāti būtu jānovirza apsaimniekošanas un komunālo parādu segšanai, neatgūstamo parādu slogs mazinātos.
Patlaban tiek gatavotas izmaiņas normatīvajos dokumentos, kas ļautu cilvēkiem izvēlēties iespēju tieši norēķināties gan par siltumu, gan ūdeni. Tomēr līdzšinējā pieredze liek domāt, ka komunālo pakalpojumu sniedzēji neatteiksies no ērtās sistēmas, kad visi ar maksājumu disciplīnu saistītie biznesa riski ir uzkrauti klientiem.
*SIA Hausmaster valdes locekle