Kamēr būs ko saukt vārdā

Tam raksturīga stieptā un lauztā intonācija. Savukārt augšzemnieku dialektā runā Latvijas austrumdaļā. No citiem latviešu valodas dialektiem šis dialekts atšķiras visvairāk ar dažādiem skaņu pārveidojumiem, piemēram, lauztajām intonācijām. Mūsdienās būtiski atšķiras valodas lietojums dažādos novados. Visspilgtāk izloksnes īpatnības ir saglabājušās Latgalē, kā arī daļā lībiskā dialekta teritorijas, piemēram, Vidzemes ziemeļrietumos un Kurzemes ziemeļos. Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore Ilga Jansone norāda, ka izlokšņu saglabāšanos veicina liberārā attieksme pret to runātājiem, bet apdraud - iekšējās migrācijas procesi un dažādu novadu runātāju sajaukšanās. «Acīmredzot, kamēr saglabāsies reālijas, kuras nepieciešams nosaukt vārdā, tikmēr arī saglabāsies dažādie nosaukumi leksikas līmenī. No fonētikas parādībām noteikti tik ātri neizzudīs tās izlokšņu vēsturē balstītās īpatnības, kas iespaido arī valodas kultūru, piemēram, šaurā un platā e, ē lietošana, vārdu galotņu dažādība. Pašreizējās attīstības tendences rāda, ka varētu izzust augšzemnieku dialektam raksturīgās patskaņu un divskaņu pārmaiņas Vidzemes ziemeļrietumu izloksnēs. Izzudīs arī tie reāliju nosaukumi, kas bija saistīti ar vecajām saimniekošanas metodēm, materiālās kultūras priekšmetiem. Piemēram, aizejot pašreizējai vecākajai paaudzei, varētu izzust arkla un to detaļu atšķirīgie nosaukumi, steļļu detaļu nosaukumi. Līdz ar masu komunikācijas līdzekļu arvien lielāku īpatsvaru varētu izzust arī to reāliju nosaukumi, kas literārajā valodā vai nu netiek lietoti, vai arī tiek lietoti kā vienkāršrunas vārdi, sarunvalodas vārdi vai tieši otrādi - poētismi.»