Bet pārējās - pirms raucat deguntiņus par _Dienas_ «galīgo radošo panīkumu», pirms vainojat sieviešu žurnālus, nosodāt fotošopu un, pasarg dievs! - plakstiņa ķirurģisku pacelšanu, atbildiet pašas sev: kāpēc regulāri krāsojat matus? Kāpēc nestaigājat dabiski sirmas jau no 30-35 gadu vecuma? Kāpēc protezēt zobus pieklājas, bet savilt grumbas ne?
Atbilde, kas man nāk prātā - līdz šim plastiskā ķirurģija bija ļoti dārga, tāpēc ikdienas skaistumkopšanā nepieejama metode. Tām, kas to nevar atļauties - drusku skauž un drusku bail. Un - no kā bail, tas slikts un nepiedienīgs.
Otrs pārmetumu gāziens tiek fotošopam un glancētajiem žurnāliem, kas traumējot sieviešu pašapziņu. Ar mani ir gluži otrādi. Ieraugot skaistu, koptu sievieti uz žurnāla vāka, jūtos iedvesmota. Līdzīgi kā Džeinu Birkinu uz mūsu Operas skatuves pirms vairākiem gadiem. Pēc Birkinas koncerta kāda filozofijas studente (virs 30) atsūtīja īsziņu: «Tovakar man nebija bail novecot.»
Diezgan ilgi esmu strādājusi žurnālistikā, daudz braukājusi kopā ar fotogrāfiem, intervējot dažādas sievietes. Neatceros nevienu, kurai būtu bijis vienalga, kā viņa izskatīsies avīzē. Parasti viņas negrib fotografēties. Pierunāju ar dežūrfrāzi - ka uz avīzes pelēkā papīra neredzēs ne grumbas, ne lūpukrāsu. Toties uz žurnāla vāka taču redzams viss. Kura no jums tur gribētu grozīties ar sāpošas galvas un bezmiega nakts pēdām sejā?
Šovasar, gaidot savu pases bildi, parunājos ar fotosalona vadītāju Āgenskalnā. Viņa stāstīja, ka sievietes pasei bildējas pa 5-6 reizēm, iepriekš iet uz saloniem meikapu taisīt. Tad gan brīnījos, pasē bildes novilkumā ar laminātu virsū to vispār neredz! Bet tās jau laikam citas, ne jūs, kas nosodošas vēstules Dienai rakstāt!
Un arī tās ir citas, kas draugos.lv sevi atrāda «liktenīgo kaķeņu» pozās tīkliņzeķēs un sarkaniem nadziņiem. Vai maigās izcakotās «pelītes» un mīlīgie «dačuki» - kā nu kurai sevi patīk pozicionēt. Dabiskumu - bez grima un fotošopa, kā spriežu pēc vēstulēm, pēkšņi gribat tikai uz glancēto žurnālu vākiem.
Bet, runājot par žurnālu saturu - palasiet! Labākās intervijas un dzīvesstāsti tajos par dzīvi pasaka ne mazāk kā Hermaņa Latviešu stāsti vai Larsa fon Trīra Dogvila.