Otro pasaules karu savās dziesmās pasaulē pazīstamākie latviešu metālisti līdz šim izvairījušies pieminēt. Taču tieši viņi bija galvenais iemesls, kāpēc vairāk nekā tūkstotis ne tikai metālistu, bet lielākoties patriotiski noskaņotu cilvēku 16. marta vakarā sapulcējās koncertā Par Latviju, kas notika Sapņu fabrikā. Lai arī diena, kurā tiek pieminēti latviešu leģionāri, jau gadiem raisa vārdu kaujas un diplomātiskās starpvalstu «laipnības», piektdienas vakara koncertā atbalsts tika pausts visiem, kas kādreiz cīnījušies par brīvu Latviju un valodu. Vēl piektdienas rītā, viesojoties laikraksta Diena un portāla Diena.lv raidījumā Dienas rīts, grupas Skyforger vokālists un idejiskais tēvs Pēteris Kvetkovskis un basģitārists Edgars Grabovskis pauda nožēlu, ka sabiedrībā ap 16. martu sacelta tāda jezga. Tomēr, lai arī koncertu Par Latviju organizēja Nacionālās apvienības biedri, kuru aktivitātes pie Brīvības pieminekļa leģionāru piemiņai regulāri izsaukušas kaimiņu lielvalsts Krievijas plašu nosodījumu, pašam koncertam politiskas pieskaņas nebija, ļaujot runāt tikai mūzikai.
Bez leģionāriem
Metālmūzika vēsturiski vienmēr ir bijusi subkultūras - pabērna - lomā un diez vai no tādas kādreiz arī izkļūs, lai arī žanra pārstāvji pulcē pilnus pasaules lielākos stadionus un koncertu halles. Tajā pašā laikā tā ir viena no parādībām, kuras fanu pulks ir gana kupls arī bez dažādu topu sastādīšanas, tā vietā kļūstot par vienojošo visdažādākajiem cilvēkiem, kuri gatavi paskatīties ārpus ikdienā piedāvātās populārās kultūras plūsmas. Lai arī metālmūziku pēc atsevišķiem aspektiem var iekļaut popkultūrā, precīzāk to būtu dēvēt par kontrakultūras izpausmi - dzimusi kā protests pret vispārpieņemto, mūsdienās visbiežāk asociēta ar pusaudžu vēlmi būt atšķirīgiem, tā ir izaugusi no šodien jau vispāratzīto rokmūzikas klasiķu, starp kuriem tiek minēti arī Led Zeppelin un Bītli (ar Balto albumu), eksperimentiem un savējā meklējumiem. Latvijas metālmūzikas spēlētāji ir vēl atsevišķs, izpētes vērts fenomens, jo bieži vien iepin etnisko motīvu kā argumentu savai pastāvēšanai, tajā pašā laikā nebaidoties no globālajām tendencēm. Tieši nacionālais motīvs bija koncerta Par Latviju galvenais konceptuālais balsts, lai arī brīžiem ne līdz galam izturēts.
16. marts kā leģionāru piemiņas diena ir gana izaicinošs datums patriotiska koncerta rīkošanai, vēl jo vairāk, ja tā «hedlaineri» Skyforger pēdējos gadus 11. novembrī, Lāčplēša dienā, pulcinājuši tūkstošus Daugavas krastmalā, pieminot kaujās pret Bermonta karaspēku kritušos. Tomēr kopējā noskaņa, ja abstrahējas no smagajiem rifiem kā vienojošā motīva, varēja izraisīt zināmu kognitīvo disonansi. Pasaules mūzikas vietējie pīlāri dūdu un bungu grupa Auļi, lietuviešu smagā roka pārstāvji Diktatūra, kuru patriotisma izpausmes ir pat pārāk nacionāli virzītas, pašmāju thrash metal censoņi Relicseed, kā arī nacionālā vērtība - vēsturi apdziedoši folk/pagan metālisti Skyforger.
Muzikālā jezga
Dūdu un bungu grupa Auļi no latviešu tradicionālās dzīvesziņas paušanas līdz pat sirdij izjūtamajos arhetipiskajos ritmos un toņkārtās pamazām nonākuši līdz tam, ko mēdz apzīmēt par pasaules mūziku - albums Etnotranss ir ārpus laika un telpas, sajūtams un saprotams neatkarīgi no nacionalitātes un pasaules uztveres, milzu bungas skan vienlaikus šamaniski un mūsdienīgi, savijot vienā vērpetē gadsimtiem un arī tikai vakardien uzkrātas zināšanas.
Pretmetā Auļu homogēnajam un konceptuāli pamatotajam uznācienam leišu smagnējie rokeri Diktatūra piedāvāja grūti nodefinējamu žanru, kurā ik pa brīdim iezīmējās pankroka, black metal un thrash elementi, turklāt brīžiem pat raisīja neizpratni ar visnotaļ saldi lipīgiem meldiņiem, kuru konceptuālo pamatojumu un kontekstu atpazīt tā arī neizdevās. Arī kaverversijas - lietuviešu slavenāko pagānmetālistu Obtest skaņdarba Auka Seniems Dievams - izvēle nenāca par labu grupas tēlam, liekot salīdzināt šīs abas apvienības, diemžēl ne par labu Diktatūrai.
Relicseed kontekstā savulaik piesaukti Metallica, vēlāk paši paguvuši uzspēlēt štatos šīs lielgrupas trīsdesmitgades jubilejas pasākumu sērijā, taču gana daudz latviskuma akcentu viņiem izdevies iepīt arī amerikāniskajā skanējumā... Vislielākās ovācijas gan izdevās izraisīt ar liepājnieku Līvu savulaik spēlēto Dzimto valodu, nevar nepieminēt arī, iespējams, pašu smagāko Prāta vētras dziesmas versiju, kas jebkad skanējusi.
Un visbeidzot Skyforger. Šī ir stabila vērtība Latvijas mūzikas krātuvē jau vairāk nekā piecpadsmit gadu un kļūst arvien daudzšķautņaināka, baudāmāka un iedvesmojošāka. Uzkrātā muzikālā pieredze vairāku albumu garumā ļauj klausītājiem piedāvāt tieši to, ko viņi ir gaidījuši, - dinamisku un enerģisku uzstāšanos, plašu muzikālo materiālu ar smagu rifu un folkmūzikas pārsātinātiem elementiem, kā arī visnotaļ sirsnīgu latviskumu. Pirms nepilniem diviem gadiem vīri Sapņu fabriku pilnu piepulcēja, aicinot noklausīties albumu Kurbads. Šoreiz sanākušo bija vēl vairāk. Pieteikuši uznācienu ar seno Senču ozolu no albuma Kauja pie Saules, mūziķi izveda cauri visai daiļradei. Bija viss - griezīgas ģitāras, skaņas balsis, mežonīgi kokles solo un dūdu smeldzīgās melodijas, līdzi dziedāšana, pa pūli sērfošana un viss pārējais, bez kā neiztiek neviens labs smagās mūzikas koncerts. Vairāk tādu.