Nenonākt karstajā fāzē
Nelielais Kalnu Karabahas reģions, kurā dzīvo 146 tūkstoši cilvēku, pārsvarā etniskie armēņi, ir starptautiski atzīta Azerbaidžānas teritorija, ko jau vairāk nekā 20 gadu de facto pārvalda Armēnijas ekonomiski un militāri atbalstītā separātistu valdība.
No 1988. līdz 1994. gadam starp Azerbaidžānu un Armēniju notika asiņains militārs konflikts par kontroli nelielajā teritorijā. Pēc dažādām aplēsēm karā dzīvību zaudēja no 20 tūkstošiem līdz 30 tūkstošiem cilvēku, turklāt simtiem tūkstoši cilvēku bija spiesti doties bēgļu gaitās. Karadarbība tika izbeigta pēc tam, kad Baku un Erevāna noslēdza pamieru.
Pamiers no vienas un no otras puses ticis pārkāpts regulāri, bet aprīļa sākumā notikušās cīņas bija nopietnākās pēdējo 22 gadu laikā. Azerbaidžāna apgalvo, ka trīs diennaktis ilgušā vardarbības uzliesmojuma laikā nogalināts vismaz 31 azerbaidžāņu karavīrs, savukārt Kalnu Karabahas vadība ziņo, ka dzīvību zaudējuši 30 karavīri un civiliedzīvotāji un vairāk nekā simt cilvēku guvuši ievainojumus, vēsta ziņu aģentūra Associated Press.
Jauns pamiers tika panākts 5. aprīlī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Minskas grupas sanāksmes laikā Ženēvā. Eiropas Savienība un ASV nosodījušas pamiera nosacījumu neievērošanu un aicinājušas pārtraukt uguni.
Visaktīvāk konflikta deeskalācijā iesaistījusies Krievija, kuras premjerministrs Dmitrijs Medvedevs un ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pagājušajā nedēļā apmeklēja Armēniju un Azerbaidžānu. «Galvenais ir izvairīties no konflikta ieiešanas karstajā fāzē, kas radītu vistraģiskākās sekas reģionam,» vizītē Armēnijā paziņoja D. Medvedevs.
Gadījumā, ja starp Armēniju un Azerbaidžānu izceltos plašs militārais konflikts, Krievija varētu būt spiesta iesaistīties. Krievija un Armēnija ir Kolektīvā drošības līguma organizācijas dalībvalstis, kas nozīmē, ka krieviem var nākties sniegt militāru palīdzību armēņiem. Savukārt Azerbaidžānai ir vienošanās ar NATO dalībvalsti Turciju par atbalstu gadījumā, ja pret vienu no valstīm tiek vērsta militārā agresija, ziņo Radio Brīvā Eiropa.
Tādā gadījumā reģiona lielvaras Krievija un Turcija, kuru attiecības pasliktinājās pēc tam, kad turki notrieca savas valsts gaisa telpā ielidojušo krievu militāro lidmašīnu, nokļūtu tiešā konfrontācijā.
Gatavojas karam
Par spīti uguns pārtraukšanai, Armēnijā un Azerbaidžānā iedzīvotāji gatavojas tam, ka valstis var tikt ievilktas savstarpējā karā.
Raidsabiedrības BBC krievu redakcijas reportieris Erevānā Marks Gregorjans raksta, ka tauta ir apvienojusies ar Armēnijas armiju, desmitiem tūkstošiem vīriešu brīvprātīgi pieteikušies doties karot uz Kalnu Karabahu. Tūkstošiem cilvēku nodevuši asinis un ziedojuši tonnām pārtikas un apģērba. Vairākums erevāniešu uzskatot, ka pamiers nebūšot ilglaicīgs un azerbaidžāņi drīzumā atkal uzbrukšot.
Azerbaidžānā par spīti valsts kontrolēto mediju ziņām par uzvaru frontē reti kurš priecājās par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahā, jo vairākums azerbaidžāņu uzskatot, ka šī bijusi reāla iespēja Baku atgūt kontroli pār separātisko reģionu. Tomēr liela daļa valsts iedzīvotāju no autoritārā prezidenta Ilhama Alijeva sagaidot lēmumus, kas ļaušot atgūt Kalnu Karabahu, ziņo BBC.