Latvijas tautas skaitīšanas patiesais rezultāts ir karsts kartupelis. Provizoriskais tautas skaitīšanas rezultāts ir baiss - Latvijā palikuši vairs tikai 1,9 miljoni iedzīvotāju.
Salīdzinot ar iepriekšējo skaitīšanu 2000. gadā, kad tika saskaitīti 2,38 miljoni, ir «pazuduši» 480 tūkstoši cilvēku. Vairāk, nekā rēķina LU profesors, šāgada Spīdolas balvas laureāts Mihails Hazans, kurš uzskata, ka ir pierādījis 200 tūkstošu cilvēku emigrāciju no Latvijas kopš 2000. gada. Vairāk, nekā rēķina Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, ka Latviju pēdējos 10 gados ir atstājuši 178 tūkstoši cilvēku. Tomēr Centrālā statistikas pārvalde (CSP) - tikai nenokrītiet no krēsla - min 33 tūkstošus kā emigrantu skaitu.
Ja saskaņā ar CSP dīvaino pārliecību Latviju ir atstājuši tikai 33 tūkstoši cilvēku, kur ir pazuduši vēl 450 tūkstošu, kurus vairs nespēj atklāt pavasarī notikusī tautas skaitīšana? Lietuvā tautas skaitīšanas oficiālā rezultāta paziņošana izsauca politisku skandālu. Tas pats būs Latvijā. Varbūt tāpēc CSP nesteidz paziņot tautas skaitīšanas oficiālo rezultātu, bet tā vietā dusmīgi klūp virsū pētniekiem, kas uzdrīkstējušies aprēķināt savus ekonomiskās emigrācijas apjomus. CSP oficiālo tautas skaitīšanas rezultātu solīja jau rudenī. Nāca vēlēšanas, kas valdībai, protams, nebija ērts laiks tautas skaitīšanas rezultāta izziņošanai.
Simtiem tūkstošu zaudētu cilvēku ir bankrots. Pilnīgs un galīgs noteiktas politikas bankrots. Par kādiem ģeopolitiskajiem kursiem un sekmīgu attīstību vairs var pļāpāt, ja cilvēki mūk prom neatskatīdamies no valsts? Ja Latvija 10 gados ir zaudējusi cilvēku skaitu, kas atbilst 10 Valmieru iedzīvotāju skaitam, saprātīgam cilvēkam ir grūti izdarīt secinājumu, ka valsts attīstība notikusi ļoti pareizā virzienā. Tāpēc seko noliegums.
CSP nevajadzētu spēlēt ideoloģisku lomu, ko tā, iespējams, politiskā spiediena dēļ cenšas spēlēt tautas skaitīšanas bēdīgo rezultātu piesegšanā. Tai vajadzētu būt iestādei, kas dod ticamus datus makroekonomiskajiem aprēķiniem, galu galā - ticama valsts budžeta sastādīšana balstās uz CSP datiem.
Nesen biju preses konferencē, kurā Konkurences padomes priekšsēdētāja teica tā: piedodiet, CSP kolēģi, bet jūsu dati mūsu darbā nav izmantojami. Un kam tie ir izmantojami? Realitātes atspoguļošanai vai slēpšanai. Objektīvi statistiskie skaitļi ļauj vērtēt un izdarīt pamatotus secinājumus par valsts politikas rezultātu. Divdesmit gadu ieilgušās šoka terapijas īstenotājiem Latvijas politikā tie var būt nepatīkami. Par CSP datu nelietojamību gadiem dzirdam no visām pusēm - no ekonomistiem, ierēdņiem un zinātniekiem. Latvijai ir vajadzīga droši ticama statistiskā informācija, kuras diemžēl pietrūkst.