1914.lv raksta mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis. Tikko atvērtās mājaslapas saturs ir pakārtots 2014. gadā LNMM izstāžu zālē Arsenāls gaidāmajai starptautiskajai mākslas izstādei 1914, kas veltīta Pirmā pasaules kara simtgadei.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) un vairāku sadarbības partneru rīkotā vērienīgā izstāde 2014. gadā ievadīs Rīgas - Eiropas kultūras galvaspilsētas (EKG)- pasākumu programmu un būs viens no centrālajiem Rīga 2014 tematiskās līnijas Brīvības iela notikumiem. Gints Grūbe, kurš ir šīs tematiskās līnijas kurators, preses konferencē pastāstīja, ka, pretendējot uz EKG statusu, tika domāts par Eiropas kontekstu, kurā Rīga 2014. gadā varētu pamatoti ierakstīties. Viņš skaidroja: «Brīvības ielas līnijas kontekstā radās doma par projektu, kas ieskicētu gan Latvijas, gan Rīgas attīstību, notikumus, cilvēku likteņus, procesus visa XX gadsimta garumā, par izejas punktu ņemot 1914. gadu.»
Viņš arī atsaucās uz monogrāfijas Eiropas vēsture autora Londonas Universitātes profesora Normana Deivisa uzstādījumu, ka, viņaprāt, Baltijas valstīm Pirmais pasaules karš beidzās tikai 1991. gadā - līdz ar valstiskās neatkarības atjaunošanu. Tādēļ izstādes kontekstā būšot svarīgi ne tikai parādīt uzgleznoto periodā no 1914. līdz 2014. gadam, bet arī aicināt sabiedrību uz dialogu par dažādiem Pirmā pasaules kara mantojuma aspektiem.
Darbs pie izstādes 1914 notiek kopš 2010. gada, un šogad tas ir īpaši spraigs. Projekta vadītāja ir LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta priekšniece Ginta Gerharde-Upeniece, bet izstādes vizuālās koncepcijas autore - māksliniece Monika Pormale. Izstādes vizuālo zīmolu, kas sastāv no divām pa diagonāli sakrustotām līnijām ar gadskaitli centrā, izstrādājis grafikas dizainers Kirils Kirasirovs. Tas varētu raisīt «asociācijas ar krustcelēm vai četrām debespusēm, taču to var uztvert arī kā krustu pāri bijušajam», uzskata projekta vadītāja.
G. Gerharde-Upeniece informēja, ka izstādē aplūkojamās mākslas liecības par Pirmo pasaules karu tiek organizētas trīs tematiskās daļās. Uz impēriju drupām būs stāsts par četru karā sagrauto impēriju agrāko varenību, kļūdām un zaudējumiem, akcentējot kultūras mantojuma bojāeju. Sadaļa Aculiecinieki vēstīs par jaunām Ziemeļeiropas un Centrāleiropas valstīm, kas neatkarību ieguva, beidzoties Pirmajam pasaules karam. Tās veidošana notiek, sadarbojoties ar mākslas muzejiem Lietuvā, Somijā, Polijā, Ungārijā, Horvātijā, Serbijā un citviet. Ekspozīcijā būs pārstāvēti tādi mākslas darbi, kuru autori bijuši Pirmā pasaules kara aculiecinieki, lielākā daļa no viņiem - tagad plaši atzīti modernisma klasiķi, arī latviešu mākslinieki Jēkabs Kazāks un Jāzeps Grosvalds. Trešā līnija - 2014 - būs laikmetīgs komentārs, refleksija par vēsturi un karu no mūsdienu cilvēka pozīcijām.
Paust savu viedokli saistībā ar Pirmā pasaules kara tematiku varēs interneta sociālajās vietnēs (konts 1914). Projekta mājaslapas informācija drīzumā tiks papildināta. 6. jūnijā Rundāles pilī notiks impēriju laikam veltīta konference Pompeju pēdējā diena. Sabiedrību, tostarp bērnus un jaunatni, plānots uzrunāt arī ar izglītības programmas 1914 lekcijām.