Diena jau ziņoja, ka otrdien valdība nolēma pensionēšanās vecumu no pašreizējiem 62 līdz 65 gadiem paaugstināt jau no 2014. gada. Tas notiktu pakāpeniski līdz 2020. gadam. Pirmos tas skartu apmēram 50 tūkstošus cilvēku, kuri dzimuši laikā no 1952. gada līdz 1957. gadam. Līdzšinējais Labklājības ministrijā (LM) izstrādātais plāns paredzēja sākt pensionēšanās vecuma paaugstināšanu tikai no 2016. gada. Tiesa, tādā gadījumā tas notiktu līdz 2021. gadam, t. i., par vienu gadu straujāk.
Tieši šī izmaiņa, nevis pats pensionēšanās vecuma paaugstināšanas fakts izraisījis visasākos protestus. LM šādu pavērsienu skaidro ar trūkstošo naudu sociālajā budžetā, sakot, ka nav pamata gaidīt.
«Vēl pirms gada mēs, darba devēji un valdība vienojāmies, ka pensijas vecumu paaugstinās no 2016. gada,» atgādina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvis Egils Baldzēns. Viņš uzskata, ka finansiālais ieguvums nav solījuma laušanas vērts. Kā aprēķinājusi LM, pirmajos divos gados valsts budžets ietaupīs apmēram 25 miljonus latu. Trešdien uz sarunām arodbiedrībā bija ieradusies arī labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība), taču viņai arodbiedrības pārstāvjus nav izdevies pārliecināt.
Galavārds šajā jautājumā vēl būs jāsaka Saeimai. «Olšteina sešnieks» jau ir paziņojis, ka atbalstīs šo valdības lēmumu, arī Zatlera Reformu partija sola jāvārdu, ne tik vienota pozīcija ir Vienotībā un Nacionālajā apvienībā. Būšot vēl diskusijas. ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis savukārt sola - ja Saeimas vairākums atbalstīs pensionēšanās vecuma paaugstināšanas sākšanu no 2014. gada, viņi aicināšot Valsts prezidentu neizsludināt šādu likumu. A. Bērziņš pagaidām šajā jautājumā savu pozīciju nav paudis. Viņa preses sekretāre Līga Krapāne, Dienas jautāta par to, aizbildinājās ar viņa aizņemtību.
Sabiedrībā lielāku viļņošanos gan izraisījis pats fakts, ka jāstrādā būs ilgāk. Statistika liecina, ka Latvijā ir gandrīz viszemākais mūža ilguma rādītājs un cilvēki, kas sasnieguši 65 gadus, pēc tam dzīvo īsāku laiku nekā pārējās valstīs. Veselības ministrija šo situāciju apņēmusies mainīt, izstrādājot Sabiedrības veselības pamatnostādnes. Tiesa, to mērķis - vīriešu dzīves ilgumu līdz 2017. gadam palielināt par 2,8 gadiem (līdz 71,1), sieviešu - par pusotru (līdz 79,6) - tikai daļēji spēj kompensēt pensionēšanās vecuma pieaugumu.
Demogrāfs Ilmārs Mežs zīmē drūmu ainu. «Ja jau šobrīd pensiju sistēma buksē, neredzu, kur radīsies tie desmiti vai simti tūkstošu strādājošo ar labām algām, kas spēs samaksāt nodokļus, no kuriem veidos pensijas,» viņš pauž, atgādinot par sliktajiem demogrāfiskajiem rādītājiem un emigrāciju. Valsts prezidenta padomniece Elīna Egle piemin neuzticību nodokļu politikai, kas veicina aplokšņu algas. «Šī nodevīgā vienošanās starp darba devēju un darba ņēmēju arī rada iztrūkumus budžetā,» uzsver E. Egle.