Visai plašu ažiotāžu šajās dienās izraisījusi ziņa par Finanšu ministrijas sagatavoto uzņēmējdarbības jomu sarakstu, uz ko nebūtu attiecināms mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīms. Uzreiz gan jāpiebilst, ka tas ir tikai apspriešanai šaurā lokā nodots projekts, kas publiski kļuva pieejams vien pēc tam, kad skarbus vārdus par kolēģu veikumu intervijā aģentūrai BNS atļāvās paust ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Taču vērā ņemams šis saraksts ir kaut vai tāpēc, ka tāds saskaņā ar likumu valdībai jāsagatavo līdz 1. augustam un tas nozīmē, ka tuvākajās dienās par to tiks arī lemts.
Cita lieta - šī dokumenta kvalitāte. Caurlūkojot MUN maksātājiem aizliedzamo 41 jomu sarakstu, rodas iespaids, ka ministrijas ierēdņi to uz ātru roku uzskicējuši kārtējās sapulces laikā, par pamatu ņemot NACE sarakstu (vienota saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā) un svītrojot no tā uzņēmējdarbības jomas, kas subjektīvi šķitušas mikrouzņēmumiem nepiemērotas. Bez vērtējuma, cik liels ir nodokļu optimizēšanas risks attiecīgajās jomās, kā tas ietekmēs legālo uzņēmējdarbību, īpaši reģionos, kur dažādās jomās strādājošajiem nav tik lieli darbības mērogi kā Rīgā, kā arī cik liela ticamība tam, ka šādi ierobežojumi netiks apieti, nodeklarējot vienu, bet darot ko citu.
Daži piemēri. Var saprast liegumu mikrouzņēmumiem nodarboties ar jēlnaftas ieguvi - šī biznesa joma saistīta gan ar lielāku iesaistīto cilvēku skaitu, gan prāvām investīcijām. Taču nekādi nav saprotams, kāpēc sarakstā iekļauta gumijas un plastmasas izstrādājumu, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošana - tas ierobežo gan suvenīru, gan ļoti daudzu specifisku, varbūt šauram tirgum paredzētu preču izgatavotājus. Nodokļu iekasētājiem ierasts ar aizdomām raudzīties uz būvniecības jomu, iespējams, tāpēc melnajā sarakstā redzama elektroinstalācijas ierīkošana, cauruļvadu uzstādīšana u. c. līdzīgas darbības. Protams, ja vērtējam pēc tādiem objektiem kā Nacionālā bibliotēka, VID vai Valsts policijas ēka, jā, tādus būvējot, mikrouzņēmumu mērogs par mazu, bet kāpēc gan sīkuzņēmēji nevarētu darboties privātpersonām sniedzamo pakalpojumu līmenī? Tāpat starp nevēlamiem ir datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības, kā arī informācijas pakalpojumi. Būs labāk, ja studenti gūs nedeklarētus ieņēmumus no neformāli veiktiem pasūtījumiem, nevis veidos uzņēmumus?
Jācer, ka valdības vīriem un sievām tomēr būs tik daudz saprāta, ka arī šajā gadījumā tiks rasts risinājums, kas veicina legālo uzņēmējdarbību, nevis to grauj.