Ap 120 grupējumu
Diena jau iepriekš rakstījusi par milzīgajiem nodokļu parādiem, ko savos datos uzrāda Valsts ieņēmumu dienests (VID) un kas faktiski krājas gadu no gada, taču ar šo parādu piedziņu VID īsti neveicas. Eksperti lēš, ka, piemēram, summas, ko valsts budžets dažādu krāpšanas shēmu dēļ neiekasē kā pievienotās vērtības nodokli (PVN) un citus nodokļus, reālajā dzīvē sniedzas krietni pāri miljardam eiro. Turklāt, pēc nodokļu ekspertu domām, kopumā Latvijā šobrīd dažādās PVN krāpšanas shēmās iesaistīti ap 120 grupējumu, kas piedāvā, tā sakot, plašu pakalpojumu spektru, sākot no fiktīvu uzņēmumu iegādes iespējām līdz pat krāpšanas shēmu nodrošināšanai. Shēmās apzināti vai neapzināti iesaistīto personu loks esot visai plašs, un tiek pieļauts, ka to skaitā ir arī tie, kuriem likums uzliek par pienākumu kontrolēt un izskaust šīs krāpšanas darbības.
Tā kā tieši PVN ir viens no nodokļiem, kas milzīgos apmēros caur dažādām shēmām aizslīd garām valsts kasei, Diena nolēma apzināt PVN shēmu reālos apmērus un ietekmi uz valsts budžetu, tādēļ kopā ar nodokļu ekspertiem sagatavoja un nosūtīja virkni jautājumu VID par PVN nomaksas kontroles procesu un cīņu pret krāpniecību, lūdzot sniegt arī konkrētus datus nepieciešamo aprēķinu veikšanai. Te gan jāpiebilst, ka pagāja teju divi mēneši, kamēr Diena saņēma atbildes no VID. Lai arī pēc īpašas uzstājības dati tomēr tika atsūtīti, paliek retorisks jautājums, kāpēc bija šī ilgā kavēšanās ar to sniegšanu - VID ģenerāldirektora neesamība, patiesas grūtības datu savākšanā un apkopošanā, kompetences trūkums vai, vēl ļaunāk, - nevēlēšanās sistēmiski izgaismot šīs problēmas mērogus un ietekmi uz valsts ekonomiku.
Diena pārliecinājās, ka problēmas patiesais mērogs ir tik liels, ka tas noteikti liks kaut ko mainīt savā darbā daudziem atbildīgajiem. «Ir skaidrs, ka PVN shēmas ir ne tikai negodīgu uzņēmumu, PVN grupējumu un VID «kaķa un peles» nepārtrauktā spēle vairāk nekā 20 gadu garumā - tā ir šīs sistēmas īpatnība, kurā ar dīvainiem savstarpējiem noteikumiem sadzīvo uzņēmumi, bankas, PVN shēmotāji un, protams, VID,» uzskata eksperti.
Dienas pieaicinātie nodokļu eksperti, kuri saprotamu iemeslu dēļ vismaz pagaidām atturas publiskot savus vārdus, akcentē, ka PVN shēmas Latvijā pastāv kopš brīža, kad tika ieviests PVN, - tātad nu jau vairāk nekā 20 gadu. Turklāt PVN shēmas, iesaistītie uzņēmumi un pakalpojumu izmantotāji veido faktiski paralēlu valsts ekonomikas daļu. «Par šo klusē, par to runā, noliekot malā vai izslēdzot mobilos tālruņus, to izmanto pat ļoti daudzi Latvijas uzņēmumi, taču publiski to paši neatzīst. Tā ir slēptā jeb latentā pasaule. Labākajā gadījumā par to runā tikai VID, kārtējo reizi paziņojot par atklāto PVN grupējumu, vai politiķi, pieminot «karuseļveida PVN shēmas». Te gan nereti rodas jautājums - vai politiķi patiešām saprot, par ko vispār ir runa?» pauž eksperti.
Mērogi nezināmi
Taču, cik Dienai ir zināms, ne publiski, ne arī slēgtās kompetento iestāžu sēdēs neviens līdz šim nav apzinājis reālos šīs paralēlās saimnieciskās pasaules mērogus, reālo ietekmi uz valsts budžetu un to, kādu postu tas nodara sabiedrībai. Citādi taču šķistu neloģiski, ja par to zinātu, bet rūpīgi slēptu no sabiedrības. Tomēr, kā norāda eksperti ar ilggadēju pieredzi šo shēmu apkarošanā, atsevišķas datu tabulas, līdzīgas tām, ko Dienai izdevās iegūt no VID, laiku pa laikam tikušas guldītas uz augstu amatpersonu rakstāmgaldiem, tomēr reakcija gandrīz vienmēr bijusi - «to taču nevienam nedrīkst rādīt!». Tieši šīs problēmas mērogs un klusēšana ir kavējusi valdību un atbildīgās institūcijas mērķtiecīgi rīkoties, lai ar to tiktu galā. Ik pa brīdim parādās kārtējās spekulācijas par ēnu ekonomiku, tās īpatsvaru, bet neviens nav precīzi pateicis, kāda ir šīs ēnu ekonomikas struktūra, kādas ir tās konkrētās un izmērāmās izpausmes. Svarīgi arī saprast - PVN shēmas nav visa ēnu ekonomika, tā ir tikai būtiska daļa no tās, akcentē nodokļu eksperti.
Sabiedrība un politiķi var būt priecīgi, ka izskausts kārtējais PVN shēmu grupējums, bet reāli tas pēc būtības neko nemaina šajā sistēmā, jo cīņai pret organizēto noziedzību arī jābūt organizētai, norāda eksperti.
Tāpēc Diena kopā ar ekspertiem pakāpeniski analizēs no VID izprasītos datus un vairāku publikāciju sērijā piedāvās arī konkrētus priekšlikumus, kā efektīvāk risināt šo problēmu. Pēc Dienas uzskata, tie cilvēki, kuri saņem aplokšņu algas šo PVN shēmu rezultātā, nevar tikt viennozīmīgi definēti kā noziedznieki vai ļaunprātīgi ieguvēji - šie cilvēki ir upuri daudzu uzņēmēju alkatībai un politiskās elites un ierēdniecības nespējai apzināt un risināt būtiskas problēmas. Bieži dzirdētie argumenti, ka Latvijā ir augsti nodokļi un, ja nebūtu šādu shēmu, daudzi cilvēki nespētu nopirkt daudzas preces, nespētu vispār savilkt galus kopā, neiztur nekādu kritiku, ja skatās no valstiskā viedokļa. Lai arī Latvijā ir uzņēmēji, kas var lepoties ar visu nodokļu saistību korektu izpildi, daudzi no tiem cieš regulārus zaudējumus konkurentu dēļ, kuri īsteno dažādas nodokļu shēmas, un pašiem iesaistīties nodokļu shēmošanā tiem neļauj ārvalstu investors.