Atbildi jau sniedzis Bite Latvija valdes priekšsēdētājs Freds Renčaks, kurš teicis, ka abu minēto kompāniju apvienošana izjauks telekomunikāciju tirgu un likvidēs konkurenci mājsaimniecību interneta piedāvājumā. Diemžēl viņu nevēlas sadzirdēt tie, kuriem galvenā vērtība ir peļņas palielināšana, nevis iedzīvotāju intereses. Turklāt abu uzņēmumu peļņa nav nekāda mazā - Lattelecom pērn nopelnīja 32 miljonus eiro, LMT - 22,1 miljonu eiro.
Viens no galvenajiem abu uzņēmumu apvienošanas aizstāvju argumentiem ir - visā Eiropā tā dara. Tomēr paliek nepateikts, ka ES līdz šim nav bijis precedenta, ka tirgū paliktu tikai divi telekomunikāciju operatori. Ja valdība un Konkurences padome ļaus apvienoties minētajiem tirgus spēlētājiem, tām nebūs argumentu, lai liegtu konsolidēties arī pārējiem šādu pakalpojumu sniedzējiem. Kas tad notiks ar pakalpojumu cenām, ir skaidrs - tās celsies.
Līdz šim uzņēmumu apvienošanas kontekstā galvenokārt izskanējuši pozitīvie piemēri. Tomēr pēc telekomunikāciju operatoru Hutchison un Orange apvienošanās Austrijā 2013. gadā pakalpojumu cenas kāpa pat par 36%! Pēc tam kad ES konkurences komisāre Margrete Vestagera uzdeva pastiprināt pretmonopola izmeklēšanu par Telenor un TeliaSonera apvienošanos Dānijā, minētās kompānijas šo procesu atsauca, un tie ne tuvu nav vienīgie piemēri. Ne velti konkurences komisāre norādījusi, ka tirgus spēlētāju skaita samazināšana no četriem uz trim nacionālajā mobilajā tirgū ES robežās var novest pie augstām cenām patērētājiem.
Bažas par strauju cenu celšanās risku izteikusi arī Patērētāju interešu aizsardzības asociācija, Telekomunikāciju asociācija, Latvijas Juristu apvienība un vairākas citas nevalstiskās organizācijas. Tomēr cenu celšanās risks nav vienīgais bažas izraisošais faktors. Vēl paliek valsts noteicošās ietekmes saglabāšana apvienotā uzņēmumā. Ja valdība lems par LMT un Lattelecom apvienošanu, Latvijai paliktu tikai 46% jaunizveidotā telekomunikāciju giganta akciju, vairākums - 54% - paliktu Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmumam TeliaSonera. Tā būtu tā pati abu uzņēmumu privatizācija, tikai slēptā veidā un bez iemaksas valsts budžetā. Skaidrs, ka toni kompānijā noteiktu vairākuma akciju īpašnieks, kura ziņā būtu arī noteikt, cik lielas dividendes izmaksājamas pārējiem akcionāriem, respektīvi, Latvijas valstij. Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis izteicies - ja valsts vēloties paturēt kontrolpaketi, esot juridiski korekts veids, kā to izdarīt. Tomēr šis veids, visticamāk, paredz daļas akciju atpirkšanu no TeliaSonera, ja skandināvi darījumam piekritīs. Tomēr, vērojot, cik sīva cīņa noris apvienošanās panākšanai, maz ticams, ka TeliaSonera tik viegli atteiksies no iespējām Latvijā gūt desmitiem miljonos mērāmu peļņu.
*Biedrības Par taisnīgumu un atklātību valdes loceklis