Muzeja īpašumā esošās trīs kauna medaļas atrastas XX gs. 70. gados Ikšķiles Elkšņu skolas bēniņos, likvidējot skolu. Tās vizualizē situāciju Latvijas skolās XIX gs. un XX gs. mijā, kā arī ir unikāls, rusifikāciju apliecinošs materiāls Krievijas impērijas centieniem nostiprināt savas pozīcijas Baltijā. Krievijas impērijā XIX gs. otrajā pusē krievu valodas kā valsts valodas mācīšana skolās bija Baltijas reformu sastāvdaļa, kuras mērķis bija realizēt Baltijas guberņu pārkrievošanas politiku. Tolaik bija noteikts, ka mācību valoda skolās ir krievu valoda. Skolēniem arī ārpusstundu laikā skolā bija jāsarunājas krievu valodā - par latviešu valodas lietošanu skolas telpās skolēniem tika piemērots sods. «Par runāšanu latviski bērnus pazemojoši sodīja - kaklā tika pakārta īpaša «kauna zīme», «kauna dēlis», «soda dēlis», «kauna medālis», «soda medālis», «pluksts», «rota», kas bija jānēsā tik ilgi, kamēr sodītais nebija uzrādījis citu, kas skolā runājis latviešu valodā. «Kauna zīmes» tika izgatavotas skolā uz vietas - tā bija skolotāju iniciatīva,» savā pētījumā raksta muzeja vēsturniece Māra Eihe.
Kauna medaļa - sods par valodu
Vēl līdz 24. novembrim Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā
izstādē Mēneša eksponāts. Interesants priekšmets no muzeja
krājuma apskatāmas tā saucamās kauna jeb soda medaļas, ko XIX
gs. otrajā pusē lietoja, lai sodītu skolēnus par dzimtās latviešu
valodas lietošanu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.