Rīgas Dinamo spēļu apskatos jaunu vēsmu ir ieviesis tikai Raitis Ivanāns, iesaistoties dūru cīņā ar Severstaļ kausli Pahrudinu Gimbatovu. Citādi atkal jāvelk vecais meldiņš - metienu daudz, bet efektivitātes pietrūkst. Šķiet, arī treneru korpuss ir nonācis strupceļā un vairs īsti nezina, ko darīt, lai uzlabotu sniegumu priekšējā līnijā. Četrās oktobra spēlēs rezultativitāte ir gaužām bēdīga - 2:3 pagarinājumā, 2:4, 2:1 pagarinājumā un 0:1. Pret Severstaļ bija mēģinājums izjaukt visus uzbrucēju trijniekus a la bijušā Latvijas izlases trenera Kurta Lindstrema manierē, taču labuma no tā nekāda nebija. Buksēt ir sācis arī skaitliskais vairākums, tāpēc pamatots bija kāda hokeja speciālista sašutums, kurš pēc spēles ar Vitjaz izteica neizpratni: «Kāpēc vairākumā nevarēja palikt maiņa: Indrašis - Džonsons - Karsums? Viņu darbībā vismaz varēja saskatīt racionālu zīmējumu...»
Galvenais treneris Peka Rautakallio pēc 0:1 zaudējuma Severstaļ nevarēja piedāvāt sakarīgu izskaidrojumu. It kā komanda spēlējusi pietiekami labi, taču ne tik veiksmīgi, lai uzvarētu. Esot vajadzīgas arī iemaņas... Tā varētu domāt, ja vien sastāvā nebūtu tādu spēlētāju kā Aleksandrs Žirū, Mārtiņš Karsums un vēl viens otrs, kuri gluži neprašas nav. Varbūt nopietnāk jāsāk piedomāt pie taktiskā zīmējuma izmainīšanas, jo cik jau spēļu šosezon Dinamo ir pārāks pēc izdarītajiem metieniem, bet punktu no tā vairāk nekļūst. Nokļuvis grūtā situācijā, Rautakallio ir atcerējies par Ģirtu Ankipānu, kurš varētu atgriezties sastāvā.
Nedēļas nogalē reklamētās spēka paketes īpašnieki spēlē ar Vitjaz tā arī nesagaidīja dūru izvicināšanu. Kautiņš bija mačā ar Severstaļ - Severstaļ trenera Andreja Nazarova uzstādījuma dēļ. Uz to, ka asumu uz ledus nebūs Vitjaz spēlē, norādīja jau Čehovas komandas spēles pieteikums. Tajā nebija ne Trevora Gilisa, kuru treneri šoreiz bija atstājuši mājās, ne arī Džeremija Jablonska. Ar šo soli Vitjaz pašreizējā vadība vēlreiz nepārprotami lika noprast, ka komanda ir uzņēmusi kursu uz hokeja spēlēšanu, rupjības atstājot pagātnē. Tiesa, cik ilgi tā turpināsies, grūti paredzēt. Runā, ka Čehovā ne visi ir apmierināti ar jaunajiem uzstādījumiem. Ja komanda atkal bāzēsies turnīra tabulas lejasgalā, prezidents Mihails Golovkovs var zaudēt amatu, un tad jau zaļā gaisma atkal, visticamāk, tiks iedegta kaušļiem, kuri neesot apmierināti ar pašreizējo kluba politiku. Jablonskis pēc spēles sapīcis pastaigājās spēlētājiem atvēlētajā atsildīšanās zonā, kamēr ar viņu sarunā neieslīga dinamieši Robs Šremps un Pols Šekura.
Par pagātnes mantojumu neko nevēlas dzirdēt arī komandas galvenais treneris Jurijs Ļeonovs. Kad pēcspēles preses konferencē viens no žurnālistiem mēģināja izdibināt, kāpēc spēlei nebija pieteikts Jablonskis, jo bija taču sanākusi pilna arēna ļaužu, Ļeonovs sadusmojās un atbildēja ar aprautām frāzēm. «Es zinu, uz ko jūs mērķējat. Tas nav korekts jautājums. Kāpēc jūs mani provocējat?
Vitjaz tik tiešām ir mainījies. Spēlē pārdomātu un piespēlēm bagātu hokeju, tāpēc rīdzinieki ik pa laikam tika iespiesti aizsardzības zonā. To, ka pret Čehovas klubu bija grūti spēlēt, pēc mača atzina arī uzbrucējs Kaspars Daugaviņš, kurš cirkšņa savainojuma dēļ spēlēja pēc pretsāpju injekcijas saņemšanas. «Viņi spēlē savādāk nekā citas komandas. Izmanto tālās diagonālās piespēles un pēc tam ar otro vilni veido uzbrukumu.»
Rīgas Dinamo pirms spēles un tās laikā saasinājās vārtsarga problēma. Jau no rīta lipīgais rotavīruss pieveica Māri Jučeru. Otrs vārtsargs Mikaels Telkvists stājās vārtos, taču pēc ļoti labi aizvadītām divām trešdaļām arī vēdera vīrusa dēļ bija spiests atdot vietu vārtos jaunajam Kristeram Gudļevskim. Uzslavu Kristers pelnījis par to, ka, pēkšņi iemests tik saspringtā spēlē, komandu glāba vairākas reizes, lai gan bija arī neveiklas situācijas, taču vienīgo ripu ielaida tuvējā stūrī, jo nebija pareizi izvēlējies pozīciju vārtos.