Dzīvojam valstī, kurā māmiņas veic ķeizargriezienu, lai bērni nāktu pasaulē pirms datuma, kurā nogriež «māmiņu algas». Kamēr vieni griež budžeta skaitļus, citi griež vēderus. Kas vienam 0,1% uz Māstrihtas elku altāra, tas citam - darbs, maize un bērns. Šokējoši, ka Latvijas sociālā traģēdija ietekmē pat tās sfēras, kurām būtu jāpaliek tīri medicīnas ziņā.
Dienas pētījums atklāj, ka aizvien vairāk bērnu dzimst ķeizargrieziena operācijā. Ķeizargriezienu līkne tiecas uz augšu. Pērn gandrīz katrs ceturtais bērns dzima ķeizargrieziena operācijā, kas ir manāmi vairāk nekā Skandināvijas valstīs, Igaunijā un Lietuvā.
Dažkārt ķeizargrieziena vajadzību neizbēgami nosaka topošās māmiņas veselības problēmas. Tomēr tendence ir traģiska. Ārsti pārāk vieglu roku pacientiem iesaka ķeizargrieziena operāciju. Iespējams, tas ir kāds morāls defekts sabiedrībā. Daudzi ir zaudējuši jebkādu cieņu pret dabisko lietu kārtību pasaulē. Tīrs materiālisms nav aizgājis ar komunisma ēru, bet dažās profesionālajās grupās izteikti dominē. Nav brīnums, ka laikā, kad ārsti vieglu roku raksta antibiotikas, bet uz ķeizargriezienu raugās kā zoba raušanu, cilvēki tiecas uz «netradicionālās» medicīnas pusi.
Ir parādījušās galējības. Vieni pārspīlēti atsakās no visa «nedabiskā», pat sektantiski atsakās no medicīnas sev un bērniem, bet citi ir pilnīgi nekritiski pret pārspīlētajām tehnoloģiju un ķīmijas «iespējām».