Atceros, intervēju Stāmerienas sovhoza slaucēju Ellu Piksi, 1. bērnu slimnīcas medmāsu Janīnu Bužinsku, Jaunciema papīrfabrikas vecāko meistaru J. Sirsniņu, zinātnieku A. Kroģeri, arī izcilo slaucēju Martu Semuli.
Bet... Man bija jāintervē arī sarkanie latviešu strēlnieki, Ļeņina kabineta durvju sargi. Pati biju padomju varas politiski represētā. Ķēru karstas ogles, bet sevi mierināju, ka tā ir apstākļu sagadīšanās. Centos sadzīvot ar padomju varu un bez jebkādas diplomātijas gāju uz satikšanos ar šiem cilvēkiem. Manam tēvam nebija nekādu iebildumu. Viņš rūpīgi sekoja manam darbam, priecājās par panākumiem. Dzīves ironija - draudzīgas attiecības veidojās ar kundzi, kas Kremlī banketā sēdēja pie viena galda ar Staļinu, kad Latviju «uzņēma» PSRS...
Viņa bija ļoti mierīga, saprotoša, vienmēr man izpalīdzēja ar padomu un fotogrāfijām. Es pat uzrakstīju par viņu lielāku aprakstu krājumam Tēraudkaluma cilvēki. Daudzi sarkanie revolucionāri bija nervozi, pārbiedēti 1937., 1938., 1939. gadā, bet nekad neatteicās runāt pie mikrofona. Atminos kādu sevišķi tramīgu kundzi, kuras dzīvesbiedrs bija liels vīrs padomju valstī. Divas viņas meitas vācu laikā adoptēja turīga rīdzinieku ģimene, kura 1944. gadā aizbrauca uz ASV. Viņa nedrīkstēja ar meitām pat sazināties, pat domāt par viņām nedrīkstēja - to aizliedza padomju vara. Es pati nebiju komunistiskās partijas biedre, tāpēc drīz darbu Propagandas nodaļā pazaudēju. Bet šiem saviem vecajiem draugiem gan ardievas neteicu. No Latvijas Radio nācās aiziet, bet pēc laika atkal izdevās atgriezties. Pēc tam jau manā pārziņā bija vieglās rūpniecības temati. Cilvēki, kas strādāja šajā jomā, darbojās trijās maiņās, izpildīja piecgades plānu divarpus gados, ieviesa jaunas tehnoloģijas, apkalpoja vairāk darbgaldu, nekā normā bija paredzēts... Bet daudzi vieglās rūpniecības uzņēmumi nesaglabāja savus kombinātus darba kārtībā brīvajai Latvijai.
Man vienmēr ir labas atmiņas par Latvijas Radio. Savulaik Dzintris Kolāts katros Ziemassvētkos aicināja pensionārus uz saietu. Uzrunas, laba vēlējumi, koncerts, skaisti vārdi skaistās atklātnītēs, bagātīgi klāti galdi... Skaisti!
Kā mirklis pagājusi mana darba dzīve. Es neklausīju vecomāti un ķēru karstas ogles. Bet nekad to nenožēloju.