«Mēs nevarēsim sevi aizsargāt, ja mums nebūs pētījumu un atbilstošas izglītības kibersfēras jautājumos,» problēmu iezīmēja BHC Laboratory eksperts Mikus Arājs, norādot, ka mūsdienās «darbaspēks ir globāls», kas nozīmē, ja Latvijā neizglīto kiberspeciālistus, viņi dodas mācīties uz Igauniju vai citām valstīm un pēc studiju pabeigšana paliek tur strādāt.
Viņaprāt, kibernoziegumi ir uz palikšanu, un tādēļ ir nepieciešams gatavoties sistemātiskai cīņai, jo šībrīža neskaidrā kibertelpas situācija nav ilgtspējīga un to būs nepieciešams sakārtot. «Kad mēs runājam par kiberdrošību, ir ļoti svarīgi nodalīt trīs dažādus elementus - kiberuzbrukumi, (..) kiberspiegošana un propaganda un maldināšana,» par kibertelpas draudu sistematizāciju skaidroja Glāzgovas Universitātes pārstāve Anke Šmita-Felcmane.
Kibertelpā notiekošais var negatīvi ietekmēt Latvijas drošību, viņa norādīja, ka, piemēram, publisko debašu «nozagšana» ietekmē uzticību valstij un pastiprina skepticismu pret politiķiem un valsti. Ar nozagšanu eksperte saprot dezinformāciju un propagandu, kas ietekmē cilvēku uztveri un rada maldīgu priekšstatu par valstī notiekošo. Tas, kā, piemēram, publiskajā telpā attēlo ASV, Eiropas Savienību, NATO u. c., iespaido to, kā sabiedrība par to domā, kas savukārt var iespaidot lēmuma pieņēmējus. A. Šmita-Felcmane norādīja, ka «valsts nav spējīga viena pati monitorēt visus kibertelpas aspektus», viņasprāt, kiberdrošības nodrošināšanai nepieciešama sadarbība starp privāto un valsts sektoru.
Tāpat eksperte skaidroja, ka svarīgi, lai visiem iedzīvotājiem ir pieejama informācija, kas nav sagrozīta un nenāk no neskaidriem vai draudīgiem avotiem, tādēļ viņa ieteica, ka, piemēram, «valdības mājaslapām ir jābūt gan latviski, gan krieviski, gan angliski, lai informāciju varētu saņemt visi sabiedrības iedzīvotāji».
Savukārt NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos direktors Jānis Kārkliņš uzsvēra, ka «vajag investēt, lai izprastu kibertelpu».
Marta sākumā Aizsardzības ministrija jau informēja, ka Globālajā kiberdrošības indeksā, ko veidojusi Starptautiskā telekomunikāciju savienība un jaunāko tehnoloģiju izplatības izpētes kompānija ABI Research, Latvija pasaules rangā ieņēma 7. vietu.