Galvenais šī vēstījuma adresāts bija Ķīna, ar kuras palīdzību ES cer palielināt eirozonas glābšanas fonda jeb Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) apmērus no pašreizējiem 440 miljardiem eiro (308 miljardi latu) līdz triljonam eiro (700 miljardi latu).
Ķīnas līderi regulāri mudina Eiropas kolēģus risināt eirozonas problēmas, tomēr pēc aicinājuma iesaistīties eirozonas glābšanā Pekina nesteidz teikt jāvārdu ieguldījumiem EFSF, neskatoties uz to, ka tādā gadījumā Ķīna iegūtu vairāk, nekā riskētu zaudēt.
Pašiem jātiek galā
Pirmdien Eiropā ieradās Ķīnas prezidents Hu Dziņtao, kurš pirmdien un otrdien atradīsies oficiālā vizītē Austrijā, bet pēc tam dosies uz Francijas kūrortpilsētu Kannām, kur 3. un 4. novembrī notiks G20 valstu sanāksme.
Pēc tikšanās ar Austrijas prezidentu Haincu Fišeru Hu Dziņtao sacīja, ka «Ķīna ir pārliecināta par Eiropas gudrību un spēju pārvarēt pašreizējās grūtības», tomēr nebilda ne vārda par Pekinas iespējamo iesaistīšanos eirozonas glābšanā un to, vai šis jautājums tiks apspriests G20 sanāksmē.
Tiešāks ir Ķīnas finanšu ministra vietnieks Džu Guanjao, kurš paziņoja, ka G20 samita dienaskārtībā neesot ieplānotas sarunas par EFSF kapacitātes palielināšanu. Savukārt Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra Siņhua raksta, ka Eiropai pašai ir jātiek galā ar savām finanšu problēmām. «Ķīna nevar uzņemties ne eiropiešu glābēja lomu, ne sniegt «zāles» pret Eiropas savārgumu,» teikts aģentūras komentārā.
Nedēļas nogalē Pekinā viesojās EFSF vadītājs Klauss Rēlings, lai runātu par Ķīnas ieguldījumiem fondā. Avoti apgalvo, ka runa esot par 100 miljardiem eiro (70 miljardi latu). Tomēr K. Rēlingam ar ķīniešiem neesot izdevies panākt nekādu vienošanos, tādēļ viņš Pekinu esot atstājis bešā. Ķīnas puse vēloties lielāku skaidrību par EFSF, pirms tajā ieguldīt līdzekļus, raksta The Daily Telegraph.
Nepietiek līdzekļu
Analītiķi uzskata, ka patiesībā Ķīna ietur tikai pauzi. Neesot šaubu, ka Ķīna nevēlas pa galvu un pa kaklu mesties ieguldīt EFSF, tomēr Pekina saprotot, ka ieguldītā nauda tai nesīs lielas dividendes.
Viens no galvenajiem iemesliem, lai piedalītos eirozonas glābšanā, ir Ķīnas kā pasaules baņķiera pozīciju nostiprināšana. Tādējādi Pekina varētu palīdzēt atkopties savam lielākajam eksporta tirgum un aizsargāt eirozonas valstīm līdz šim izsniegtos aizdevumus, kuru vērtība esot 600 miljardi eiro (420 miljardi latu). «Ķīnas ilgtermiņa un patiesajās interesēs ir palīdzēt Eiropai, jo tā ir mūsu lielākais tirdzniecības partneris, bet Ķīnas valdības galvenās bažas ir, kā šo soli paskaidrot tautai,» Ķīnas centrālās bankas monetārās politikas komitejas loceklis Li Daokui stāsta sarunā ar aģentūru Reuters.
Ieguldot EFSF, Ķīna arī varētu mēģināt beidzot piepildīt ilgi loloto sapni par nacionālās valūtas juaņas padarīšanu par starptautisku maksāšanas līdzekli.
Bet galvenais ieguvums varētu būt politiskā ietekme pār Eiropu. Piemēram, apmaiņā pret akūti nepieciešamo naudu ES varētu būt spiesta piekāpties Ķīnas prasībai to atzīt par tirgus ekonomiku un atcelt ilggadējo aizliegumu ES dalībvalstīm pārdot ieročus ķīniešiem.
Ķīnas pašreizējais atturīgums, visticamāk, esot saistīts ar pārdomām, cik daudz ieguldīt EFSF. Pekinai ir pasaulē lielākās ārvalstu valūtas rezerves, kuru vērtība ir 3,2 triljoni dolāru (1,5 triljoni latu), tomēr reāli pieejamā summa ir krietni mazāka - 1,5 triljoni dolāru (1,05 triljoni latu).
Daļa no šīs naudas ir ieguldīta Ķīnas attīstības fondā, bet pārējo varētu izmantot, lai dzēstu pašvaldību parādus, kuru apmērs varētu sasniegt par 500 miljardus dolāru (245 miljardi latu). Līdz ar to neatliktu īpaši daudz naudas, ko piešķirt eiropiešiem.