Prezidents bez varas
Pēc aprīļa sākumā notikušā asiņainā valsts apvērsuma, kurā tika gāzts līdzšinējais valsts vadītājs Kurmanbeks Bakijevs, un nesenajām etniskajām sadursmēm, kurās tika nogalināts vismaz 250 cilvēku, bija pamatotas bažas, ka svētdien notikušā referenduma norise var tikt apdraudēta, tomēr balsošana noritēja bez starpgadījumiem un tajā fiksēta augsta aktivitāte, jo piedalījušies gandrīz 70% vēlētāju.
Sākotnējie rezultāti liecina, ka par jauno valsts pamatlikumu nobalsojuši 90,86% balsstiesīgo, bet pret - 7,82%. Tomēr galīgie rezultāti būs zināmi 5. jūlijā.
Jaunā Kirgizstānas konstitūcija būtiski ierobežos prezidenta un palielinās parlamenta pilnvaras. Prezidenta pilnvaru termiņš no pašreizējiem pieciem gadiem tiks pagarināts līdz sešiem, un viena persona šo amatu varēs ieņemt tikai vienu termiņu, raksta NEWSru. Prezidents pildīs tādus pašus pienākumus kā Lielbritānijas karaliene un veiks valsts reprezentāciju. Valsts galvai atņems pilnīgu tiesisko imunitāti, un viņu varēs saukt pie kriminālatbildības.
Vienlaikus Kirgizstānas iedzīvotāji referendumā atbalstījuši, ka pašreizējā pagaidu valdības vadītāja Roza Otunbajeva līdz 2011. gada 31. decembrim pilda Valsts prezidenta pienākumus.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) uzslavēja referenduma norisi, tomēr uzsvēra nepieciešamību veikt uzlabojumus līdz ārkārtas parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas oktobrī. «Kirgizstānas pilsoņi lielā skaitā devās balsot par jaunu, demokrātisku un mierpilnu savas valsts nākotni,» sacīja EDSO novērotāju misijas vadītājs Boriss Frlecs.
Medvedeva bažas
R. Otunbajeva ir gandarīta, ka Kirgizstāna kļūs par pirmo Centrālāzijas valstī, kurā ieviesta parlamentāra demokrātiska valsts pārvalde, jo tagad tā nostājusies uz ceļa pretī «patiesai tautas valdībai». «Par spīti visiem traucēkļiem, jaunā konstitūcija ir pieņemta. Tauta ir apturējusi autoritāru un nepotisku valsts pārvaldi. Šodien cīņā par īstenu tautas valdību esam guvuši uzvaru,» paziņoja R. Otunbajeva.
Savukārt Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs uzskata, ka pašreizējos apstākļos jaunā konstitūcija var nenākt par labu Kirgizstānai. «Es tiešām nesaprotu, kā Kirgizstānā varētu darboties parlamentāra valsts pārvalde,» sacīja D. Medvedevs. «Vai tas neradīs veselu virkni problēmu - parlamenta nesaskaņas, nemitīgu valdības vadītāju maiņu, galu galā - varas nonākšanu ekstrēmistu rokās?»
Viņaprāt, Kirgizstānas pašreizējā stāvoklī ir daudzi attīstības scenāriji, arī visnepatīkamākais - pat valsts sabrukums.