Iesildīšanās jautājums būs par vīziju. Kādu jūs vēlaties redzēt pilsētu pēc desmit gadiem?
Olafs Pulks: Mēs redzam, ka Rīgā ir nosiltinātas 1500 mājas, vēl 2000 mājas ir dažādās stadijās, kas jau ir uzsākušas šo siltināšanas procesu. Vidējā alga - 2000 eiro, rūpniecības īpatsvars Rīgas ekonomikā ir pieaudzis līdz 20 procentiem, turpinās ikvasaras Ziemeļeiropas kultūras festivāls, kas pulcē dažādas pasaules zvaigznes un kultūras tūristus no dažādām valstīm. Mūžizglītībā iesaistīto skaits ir trīskāršojies, ir apkaimes un tās NVO, kuras ir iesaistījušās apkaimēs. Tās ir ieguvušas savu identitāti un ar konsultatīvām tiesībām piedalās lēmumu pieņemšanā. Rīga ir kompakta, dinamiska pilsēta, kas ir pārklāta ar veloceliņiem. Visi bērnudārza beidzēji brīvi runā latviešu kā savā dzimtajā valodā.
Andris Ameriks: Rīga būs Latvijas galvaspilsēta! Attīstot elektrotransportu un visu ielu struktūru, izdevīgākais veids, kā pārvietoties, būs sabiedriskais transports. Rīgā bezdarbs būs līdz trijiem procentiem. Tas, kas saistīts ar vides pieejamību un bērnudārziem, skolām, viss būs atbilstošs tam, uz ko mēs šodien tiecamies, lai katram bērnam būtu tās iespējas, kas viņam pienākas. Es ceru, ka Rīgā pie varas nebūs Vienotības politiķi tajā laikā.
Edgars Tavars: Mēs Rīgu redzam kā zaļāko pilsētu Eiropā, kurā nav nekādu problēmu ar pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar kustību un dzirdes traucējumiem, māmiņām, kuras ir ar ratiņiem. Pilsēta ir tāda, kurā jaunās ģimenes nesatraucas par savu nākotni un attīstību. Bērnudārza audzēkņiem ir pieejama ēdināšana. Viņi ir veselīgi, nav tukli. Bērni ir bez hiperaktivitātes. Redzam to, ka pēc desmit gadiem pašvaldību bērnudārzi stāv rindā pēc bērniem, nevis bērni uz dārziņiem. Šī problēma gan būs beigusies jau pēc četriem gadiem. Cilvēki ir aizmirsuši, ka par sabiedrisko transportu būtu jāmaksā, jo viņi to jau ir izdarījuši ar citiem saviem nodokļiem. Pašvaldība sabiedrisko transportu ražo Latvijā. Montēsim tramvajus tepat, Latvijā. Tā ka - Rīga ir pieejama, zaļa un laimīga pilsēta.
Aleksandrs Kiršteins: Pēc četriem gadiem Rīga beidzot varbūt izskatīsies pēc galvaspilsētas. Sākot ar Vecrīgu, kas neizskatīsies pēc sarkano lukturu rajona, kur ir tādi dominējoši iestādījumi kā kabarē Burleska vai bāri Ampīra. Nav tur jādzīvo miljonāriem vai kādam oligarham, kas tur nopircis dzīvokli, bet Vecrīgai ir jābūt kā Monmartrai, tur ir jādzīvo studentiem un tūristiem, kas atbrauc uz dažām dienām. Nevis bāri, kur izsit no ārzemniekiem naudu, kā tas ir tagad. Centrālā daļa no automobiļiem, protams, būs atbrīvota, lai mēs varētu līdzināties pārējām Baltijas jūras valstu pilsētām, kur velosatiksme ir reizes desmit lielāka nekā tagad Rīgā. Iedzīvotāju skaits nebūs pārāk liels, tas jau tagad ir ap 500 000. Mēs reāli skaitām tos, kas te dzīvo, nevis tikai deklarējušies. Rīga būs vienots mehānisms ar Jūrmalu, Garkalni, Ādažiem. Ja lidosta ir Mārupē, loģistika ir Garkalnē, viņam ir jādarbojas kā vienotam mehānismam, lai var konkurēt ar citām Baltijas jūras pilsētām. Ir izstāžu centri, lidostai ir jābūt saistītai ar pasažieru termināli un visu pārējo.
O.P. Tas Lielrīgas reģions, ja to izveido, būtu vērā ņemama lieta. Ja mēs skatāmies par konkurenci ārpus Latvijas, tas būtu labs dzinulis. Par to ir vērts diskutēt, ja runājam par reģionālām izmaiņām.
Uzdošu jums tādu neparastu jautājumu - paslavējiet savu konkurentu.
A.K. Vienīgais, par ko es varu paslavēt Saskaņu, ka nav nolaists podā viss, ko sāka Māra Purgaiļa laikā un turpināja citi Nacionālās apvienības mēri. 2009. gada maijā tika sagatavots priekšlikums piešķirt pensionāriem 50 procentu atlaidi, un tagad tā lieta attīstās. Tika sākta reorganizācija Dziesmusvētku estrādei, Mežaparkam, visi šie darbi ir turpināti, atskaitot vienu, tas ir Ziemeļu tunelis jeb Daugavas šķērsojums. Katrā ziņā tos darbus turpināja, nevis apturēja.
E.T. Rīgā tomēr aktīvi ir strādāts pie tūrisma piesaistes. Tiesa, nav ņemti vērā pasaules labākie prakses piemēri, bet šajā virzienā vismaz jūt, ka ārpus Rīgas un Latvijas par Rīgu ir daudz dzirdēts.
A.A. Es mēģināšu sākt ar Vienotību, kurus es gribētu paslavēt, pirmkārt, par konsekvenci, jo, kā viņi 2011. gadā sāka kaut ko solīt, tā turpina to darīt. Kā 2009. gadā pensionārus piemānīja, tā grasās viņus piemānīt arī šogad. Bet tā ir konsekvence, viņi tur savu mugurkaulu... Ja runājam par Zaļo partiju, tad viņus jāslavē par to, ka viens no partijas kandidātiem Askolds Kļaviņš jau daudzus gadus ar zaļo politiku ir nodarbojies Rīgā, un mēs ar viņu ļoti cieši sadarbojamies, un viņš strādā, un man jāsaka viņam paldies par profesionalitāti. Viņš cenšas visādā veidā, lai šīs zaļās idejas tiktu ieviestas, un mēs lielā mērā ieklausāmies viņa padomos. Ja runājam par Nacionālo apvienību, tad arī viņi ir ļoti konsekventi, liels paldies jāsaka Birka kungam, kurš pārstāvēja Tēvzemi un Brīvību, jo jūgendstila muzejs Alberta ielā ir viens no pieprasītākajiem muzejiem, un tā bija Birka kunga ideja. Ja nacionāļus ievēlēs atkal, tad šādas idejas noteikti nāktu par labu Rīgai.
O.P. SC programma, var teikt, izskatās pēc Rīgas domes darbinieku sagatavotā darba pārskata un varbūt arī skatījumu uz priekšu, bet, nu labi. Daudzi darbi gan sen jau bija jādara, piemēram, Salu tilta remonts, neapšaubāmi, savādāk tas tilts sabruks. Pārvadi Sarkandaugavā, pārvads Imantā pār dzelzceļu - tās ir vajadzīgas lietas. Tad man kolēģi vēl ir ieteikuši kaķu sterilizācijas programmu Noķer, sterilizē un palaid!. Tā arī ir atbalstāma. Par Zaļo partiju es teiktu, ka laba ir ideja par bioloģisko pārtiku, kas, es domāju, ir atbalstāma. Nacionālās apvienības programmā mums simpatizē latviešu valodas īpatsvara palielināšanas ideja.
Vai uzskatāt, ka pareizais modelis domē ir striktais sadalījums pozīcijā un opozīcijā, kur visas komitejas vada tikai pozīcijas pārstāvji?
A.A. Būtiski ir, lai visi 60 deputāti strādātu rīdzinieku labā. Turklāt darbs jau nav sēdēt tikai sēdēs, ir jāpieņem iedzīvotāji, jāuzklausa problēmas. Un, ja deputāts ir slinks, tad ir skaidrs, ka neviens ierēdnis viņam nevar palīdzēt. Ja runā par to, cik un kādus amatus kurš ieņem, tad par Saeimu ir jāsaka, ka esmu bijis divus sasaukumus un redzu, kāda pašlaik ir Saeima, viņi ir izveidojuši tik daudz dažādu apakškomisiju, ka viņiem gandrīz katrai iznāk pa vienam amatam. Līdz ar to viņi ir spiesti dalīties ar opozīciju, mēs, tieši otrādi, cenšamies samazināt komiteju skaitu, arī šī sasaukuma laikā samazinājām par divām komitejām. Mums būs tas pats piedāvājums, ka Rīgas mērs paliek Ušakovs. Ja Vienotība un NA balsos par Ušakovu, ja viņi ir gatavi strādāt komandā, tad durvis būs vaļā, strādāsim kopā.
E.T. Es gribētu pārējos kolēģus no citām partijām aicināt veidot domi pēc diviem būtiskiem kritērijiem - profesionalitātes. Ja esi profesionālis transporta nozarē, tu atbildi par šo nozari. Tas pats ir par attīstību. Punkts numur divi - spēja sastrādāties. Līdzīgi kā Amerika kungs saka, ja ir jautājumi, kur varam sastrādāties, tad nav absolūti nekādu problēmu. Mēs varam pūst tai burā, un kuģis ies vienā virzienā, nevis airēt katrs uz savu pusi. Ja būs jautājumi, kuros domas dalās, tad ir balsojums. Pašvaldība nav lielā politika, te ir jāstrādā pilsētnieku interesēs. Mēs ticam Guntim Belēvičam kā mēram, un mēs noteikti aicināsim domes deputātus katram atbildēt par vienu divām apkaimēm, lai Rīga ir vienmērīgi aprūpēta. Tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo Bīriņos, nerūp problēmas, kas notiek Sarkandaugavā.
A.K. Klausoties kolēģī, man drusciņ uznāca smiekli. Nu, Rīga ir politika. Te ir 70 - 80% Latvijas politikas, ieskaitot ārpolitiku. Rīgā visvairāk var izjust neatrisinātās okupācijas jautājuma sekas, lai kā negribētos runāt par šo jautājumu. Ja Rīga nav politika, tad man ir jautājums - kā reaģētu berlīnietis, ja viņam atnāktu paziņojums, ka turku bērnudārzā viņam ir brīva vieta, vai, teiksim, ko teiktu parīzietis, ja viņam teiktu, ka ir brīvas vietas arābu bērnudārzā? Latvieši mierīgi norij, kad viņiem atnāk paziņojums, ka ir vieta krievu bērnudārzā. Lai man piedod kolēģi, bet cīņa būs pārsvarā starp Baibu Broku un Nilu Ušakovu. Es piekrītu Tavara kungam, ka cilvēku profesionālisms ir svarīgs, atskaitot mazu sīkumu. Tie, kas balso par krievu valodu kā otro valsts valodu, nav sapratuši, kādā pilsētā viņi dzīvo, un būtu pat kauns viņiem roku dot.
Tomēr Ušakovam tiktu piedāvāts amats Sociālajā komitejā?
A.K. Jā, bet es gribētu pateikt savu viedokli. Mūsu tuvākie kolēģi tomēr ir Vienotība, var patikt vai nepatikt Sarmīte Ēlerte, bet viņa Kultūras ministrijā ir darījusi pietiekami daudz, un viņai ir pieredze integrācijas jautājumos. Gods kalpot Rīgai vidū redzēju cilvēkus, kuri ir gan literatūras profesori un ir vadījuši un strādājuši kultūras komitejās citās domēs. Es domāju, ka pārstāvji no Gods kalpot Rīgai varētu tikpat labi vadīt kādu komiteju, kas saistīta ar kultūru vai izglītību.
Mana nojauta ir, ka SC un Gods kalpot Rīgai ar dažām balsīm paliks opozīcijā. Acīmredzot Zaļā partija būs tā «zelta kārts» vai tā atslēga, atkarībā no tā, kā tas saliksies.
E.T. Atbildot uz Kiršteina kunga apgalvojumiem, par ko viņam nāca smiekli, es nerunāju par to, kas ir bijis līdz šodienai, bet par to, kas notiek, kad esam ievēlēti. Mūsuprāt, vēlēšanās ir jārunā par profesionalitāti, es jūtu, ka atkal tiek pacelts politiskais jautājums, notiek dalījums latviešos un krievos. Mēs, «zaļie», nešķirojam. Ja tu esi pašvaldības iedzīvotājs, šīs valsts pilsonis un maksā šeit nodokļus.
LZP var nonākt diezgan skaidras politiskās izšķiršanās priekšā - kurai pusei pieslieties.
E.T. Mums nav tādu sarkano līniju, prioritāte mums ir rīdzinieks. Šajā gadījumā mēs nākam uz tīri saimnieciskām vēlēšanām, nevis uz politiskām. Mūsuprāt, pašvaldību vēlēšanas nedrīkst politizēt, un tā ir lielākā kļūda, kas ir notikusi šos 20 gadus. Ir divi politiskie spēki Latvijā, kuriem tas ir izdevīgi. Tāpat arī mūsu mērs neies ne uz 16. marta pasākumiem, ne 9. maijā.
O.P. Eiropu Pašvaldību harta jau nosaka, ka pēc iespējas vairāk deputātu ir jāiesaista pašvaldības darbā. Iespējams tas, ka Šlesers un Ušakovs nāca no Saeimas, arī pārnesa to strikto dalījumu. Saeimā ir cita situācija. Pašvaldībā mēs visi esam kopā, strādājam kopā domes sēdēs, mums nav tādas izpildvaras, kas būtu izveidota un paralēli strādātu. Tā ka es domāju, ka tas nav pareizi. Mēs esam to teikuši un sakām, ka mums vairākums izveidosies ar valstiska spektra partijām, par kurām es saucu tās, kas atzīst 1918. gada Latvijas valsts dibināšanu, 1940. gada okupāciju un pēc tam 1991. gada Neatkarības atjaunošanu. No šeit klātesošajiem tā ir Nacionālā apvienība un Zaļā partija. Mēs esam gatavi iesaistīt darbā SC deputātus. Domāju, ka domes priekšsēdētājs var uzaicināt visu frakciju pārstāvjus, kur tiek pārrunāta budžeta veidošana, attīstības plāns, tie ir tie lielie plāni. Tas, ko Kiršteina kungs teica par tām būtiskajām atšķirībām, tās jau saglabāsies, bet komiteju vadītājs arī pēc nolikuma nav nekāds priekšnieks vai ģenerālis. Protams, pēc tam lemšana notiek koalīcijā. Mēs nebalsosim par Ušakovu, un pie tā mēs arī paliekam.
A.A. Nevienam jau nesaka - tagad tu nedrīksti nākt uz domes sēdēm. Katrs ir deputāts. Ja Vienotība paši sevi ir atstūmuši un dzīvoja paralēlā pasaulē, tad neko tur nevar izdarīt.
O.P. Amerika kungs ironizē un trivializē, bet sēdes arī ir vienīgās, kur mēs varam piedalīties.
Šobrīd sarakstu līderi ir mēru kandidāti. Vai teorētiski ir iespēja, ka vai nu koalīcijas sarunu rezultātā, vai vēlēšanu svītrošanu un plusu rezultātā kāds cits no jūsu partijas var tikt izvirzīts mēra amatam?
A.K. Es vairāk atbildu par pilsētplānošanas un attīstības jautājumiem. Mums ir tā laimīgā sakritība, ka mēra kandidāts ir gan juriste, gan iesaistīta uzņēmējdarbībā. Nav bijis lēmuma, ka mēs kandidātu mēram mainītu... Bet ja kaut kas notiek, cilvēks apprecas ar miljardieri un aizbrauc uz Havaju salām, tad tā nebūtu problēma.
E.T. Belēviča kungs diez vai apprecēsies ar kādu miljardieri. Viņš pats ir pietiekami turīgs, un mēs šādu iespēju pat neapspriežam. Tas ir stingri un nelokāmi.
A.A. Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka Ušakovs būs mērs nākamos gadus, viņš saņems arī visvairāk plusu. Vienīgais, par ko mēs slēdzam derības, vai Ēlertes kundze vispār tiks ievēlēta.
O.P. Šo jautājumu mēs neapspriežam, jo mums ir izvirzīts domes priekšsēdētāja amata kandidāts. Bet priekšsēdētāju ievēl no domes deputātu vidus, un mēs zinām, ka līdzšinējā domes vēsturē dažādi pagriezieni ir bijuši un katram deputātam ir jābūt gatavam pildīt vadītāja vai kādu citu amatu. Mēs strikti esam noteikuši, ka cilvēks, kurš balsojis pret latviešu valodu un principā nostājas pret valsts pamatiem, nedrīkst vadīt galvaspilsētu.
Miniet idejas, kur Rīgas budžets varētu iegūt papildu naudu.
O.P. Mēs redzam rūpniecības paplašināšanu, šobrīd rūpniecības īpatsvars Rīgas ekonomikā ir 8%. Mēs esam apņēmušies šos procentus dubultot. Rīgā ir izveidotas zonas, kur tas varētu notikt. Investoru piesaiste līdz šim nav veikusies. Jums bija lieliska intervija ar Viļņas mēru Dienā, kur ļoti precīzi parādīts, kā ar tiem ir jāstrādā, lai viņi te būtu, strādātu, lai viņiem palīdzētu un lai tas notiktu tieši Rīgā. Fakti liecina, ka Rīgas domes struktūrā nav neviena cilvēka, kas nodarbojas ar investoru piesaisti. Diemžēl. Un tāda vienība ir jāizveido ar steigu. Ja būs labas algas, būs nodokļu ieņēmumi. Vēl darbinieki varētu pārkvalificēties, lai saņemtu labāk apmaksātu darbu, un tā ir īpaši izveidota Rīgas stipendija kopā ar domi un darba devējiem.
A.A. Jebkuras pašvaldības ieņēmumu lielāko daļu veido IIN un nekustamā īpašuma nodoklis. Ja runājam par NĪN, tā ir tā problēma, ka mēs piešķiram daudzas atlaides, tur budžetu palielināt nevaram. Vienīgais veids, kā palielināt budžeta ieņēmumus, ir IIN. Nelaime ir tā, ka Rīga pa četriem gadiem ir vairāk nekā 100 miljonus latu zaudējusi tajās pārdalēs, kur Rīga papildus ir subsidējusi valsts budžetu. Mums ir tikai lielas bažas, ka Vienotība, kas taisās nākt uz Rīgu, glābjot Liepājas metalurgu, vēl vairāk uzliks slodzi Rīgai. Tā neizdarība, kas ir valsts līmenī, tagad nāks uz pašvaldībām.
E.T. Rīgas vadībai momentā ir jārunā ar valdību. Jārunā par IIN pārdali, tam ir jāpaliek pašvaldībā simtprocentīgi, nevis, ka nauda aiziet kopēja budžetā. Prioritāte ir jāliek uz vietējiem pašmāju investoriem, protams, ārzemju investoram ar lielu kapitālu arī šeit ir jābūt. Infrastruktūra ir jāveido tāda, ka ir jābūt sakārtotam visos līmeņos. Sākot jau ar to, ka Ķīnas investors, atbraucot uz Latviju un izejot cauri Vērmanes parkam, nedabū pa galvu... Ja Rīga izmantos savus resursus, liks pašu ražotos logus, liks kopā savu transportu, šī nauda arī paliks šeit.
A.K. Rīgai naudas nav nemaz tik maz. Mēs esam jau izsmēluši to darbaspēku, kas mums ir. Jau kopš 90. gadiem bija tādas diskusijas par to, kā piesaistīt šo naudu, un bija lēmums par Rīgas Tūrisma biroja izveidošanu, tā bija NA ideja. Vēl bija Pretkorupcijas komisija, un tā bija lieta, kas bija vajadzīga šiem ārvalstu investoriem. Reāli mēs redzam divas iespējas, kur piesaistīt naudu - jāpiedalās RailBaltic izbūvē un jānovada pāri Daugavai uz Rīgas lidostu. Obligāti vajadzīga tuneļa izbūve, piesaistot ES naudu. Otrs - man nepatīk, ka saka, ka Rīga ir kaut kādi vārti. Berlīne ir vārti, tur ik dienas notiek konferences... Rīgā šie notikumi nenotiek tādēļ, ka mums nav pie Rīgas lidostas moderna konferenču centra, nav tādas infrastruktūras.
Publiskajā telpā ir izskanējušas runas par koruptīviem darījumiem tieši Rīgas domē. Amerika kungs, pat ja jūs uzskatāt, ka tā nav taisnība, vai nav kas jādara, lai par to nebūtu šaubu?
A.A. Jāmaina visā valstī. Tāpat aizdomas, ka premjers kopā ar finanšu ministru izsniedzot galvojumus Liepājas metalurgam, arī ir piedalījušies visās šajās darbībās, kurās Metalurgs ir piedalījies. Mēs neesam skaidrībā par Krājbankas pazušanu. Mēs esam gatavi padarīt caurspīdīgas procedūras, bet baidos, ka Vienotība atnāks uz Rīgu un strādās ar tām pašām metodēm. Domāju, Vienotībai ir jāatbild uz daudz vairāk jautājumiem nekā Rīgai šobrīd.
O.P. Pretkorupcijas komitejas ideju SC noraidīja šī sasaukuma sākumā. Mēs esam vairākkārt norādījuši, ka tāda bija vajadzīga. Tas, ko jūs teicāt par prevenciju, tas bija tas svarīgākais.
A.A. Jā, iepriekšējā sasaukumā tā komiteja tika izveidota, no katra politiskā spēka tika izvēlēts pārstāvis. Tā komiteja bija vairāk diskusiju klubs, kur katrs pēc savas saprašanas runāja - viens par burkānu saišķi tirgū, vēl kāds cits par ko citu. Šajā sasaukumā mēs to komiteju izveidojām administratīvi spēcīgāku. Tā ir Drošības, kārtības un pretkorupcijas komiteja, kuru vada Dainis Turlais.
O.P. Nu tā korupcijas šilte tur tāpat tika piekārta. Jā, bet tie visi ir vairāk post factum skatījumi, es esmu tam sekojis līdzi visu laiku. Turklāt šajā komitejā jums ir vairākums un jūs varat bloķēt jebko.
E.T. Ir pašvaldības, kas strādā pēc konkrētiem plāniem, kur viss ir smalki aprēķināts. Ir telefonrēķinu apjoms, pildspalvu iepirkums, ceļa remonts u. c. Pēc šī plāna ir jāstrādā, un katru reizi ir atskaite, kur jebkurš deputāts var redzēt skaidrus rezultātus. Pie plānu izstrādes var piedalīties visa dome, lai izvairītos no milzīgiem iztrūkumiem.
Vai uzskatāt, ka pašreizējā sociālā politika Rīgā ir pārāk izšķērdīga?
A.A. Šeit es gribu piemērot teicienu - skaties uz maniem darbiem, neklausies manos vārdos. Dombrovska valdība līdz nabadzībai ir novedusi lielāko daļu Latvijas. Vienotības politiķiem sociālās atbildības jautājumi būs vissmagākie. Droši vien nebūs pensionāriem braukšana par brīvu sabiedriskajā transportā, gan jau būs vēl citas atlaides likvidētas.
O.P. Dažreiz runā par to, ka šis sasaukums ir lielu uzmanību veltījis sociālajām programmām. Īstenībā īpatsvars sociālajām programmām domes budžetā samazinās, ja neskaita klāt 60 miljonu dotāciju Rīgas satiksmei, kas ir ļoti pieaugusi, bet es to nesauktu par sociālo budžetu. Samazinās tādām programmām, kas varētu atgriezt sabiedrībā cilvēkus ar invaliditāti, kā arī centram Dardedze, kur budžeti tiek klusiņām nogriezti, jo tās, protams, nav tādas spilgtas PR akcijas. Mēs labāk ierosinām, ka sociālā palīdzība ir jāsniedz tieši tam cilvēkam, kuram tas ir vajadzīgs.
A.K. Mums taču ir pietiekami daudz datorizēti dažādi dati, var taču cilvēkus vērtēt pēc ienākumu līmeņa. Ja pensionāram ir 5000 latu ienākums, vai nu viņam gluži vajag to bezmaksas transportu. Vai otrs piemērs - pensionārs dzīvo centrā, staigā ar kājām un nevar samaksāt par apkuri. Ir jābūt sasaistei ar konkrētajām vajadzībām...
Cik ilgā laikā var tikt ar Rīgas ceļu bedrēm galā?
O.P. Tas ir prioritāšu jautājums. Šeit miljoni tika ieguldīti nevis ceļos, bet iekšpagalmos, tāpēc arī ir bedres. Mēs gribam izveidot speciālu Eiropas ceļu fondu, kur būtu 30 miljoni eiro gadā, labot ceļus, sākot ar prioritārajiem, kur iet sabiedriskais transports, pēc tam virzoties uz pārējiem.
A.K. Tik ātri nemaz nevar. Trīs četros gados ceļu jautājumu var atrisināt.
A.T. Rīgā ir nepieciešams izstrādāt atsevišķu programmu, gan par prioritāšu ceļiem Rīgā - Brīvības iela, Mūkusalas iela, Tērbatas iela, tad skatāmies uz apkaimju mazajiem ceļiem.
A.A. Tāpat kā iepriekšējos četros gados savedām kārtībā skolas un bērnudārzus, kur ieguldījām 74 miljonus latu, tad līdz 2017. gadam savedīsim kārtībā ceļu infrastruktūru Rīgā.
Ko jūs novēlētu iedzīvotājiem mirkli pirms vēlēšanām?
A.K. Novēlu labu veselību un izdarīt pareizās izvēles, balsot par latvisku partiju.
E.T. Lai vēlētāji atceras, ka balsot ir «zaļi». Politiskie labējie un kreisie ir jāizbeidz, domāsim zaļi...
A.A. Pilsonisks uzdevums ir aiziet uz vēlēšanām. Jo lielāks skaits atnāks, jo mazāk pēc tam būs žēlabu, ka kāds nav ievēlēts tāpēc, ka kāds nav atnācis.
O.P. Tik tiešām, tautieši, nāciet uz vēlēšanām!