Kāpēc jums svarīgs sports?
Skolā septiņus gadus trenējos vieglatlētikā. Pie futbola vārtiem gan stāvēja mūzikas skolas pasniedzējs un lūdzās, lai nāku uz mūzikas skolu. Skolā iemācījos spēlēt basketbolu, volejbolu, visas muskuļu grupas darbināju. Tas radīja pārliecību, ka neesmu tizls sporta laukumā. Mani nevelk, piemēram, kalnu slēpošana, kas visiem ir topā. Toties baigi krutā lieta šķiet distanču slēpošana. Arī riteņbraukšana ārkārtīgi patīk. Šogad sakrituši darbi, bet pagājušajā vasarā ikdienā braucu no Baltezera uz Rīgu ar riteni. Bērnībā puikas spēlējām galda tenisu, vēlāk gājām spēlēt lielo tenisu, tagad esmu apguvis skvošu. Četrus gadus jau spēlēju. No rītiem vingroju mugurai.
No vienas puses, sports ir visstulbākā nodarbe, jo nekas nav jādomā, kāds vienmēr pirmais, kāds otrais. No otras - sports iztīra visus plauktiņus galvā, sportojot rodas enerģija.
Sportojot mazumā iet arī vēders?
Tās ir muļķības, jo vēdera «problēma» saistīta ar pārtiku. Esmu izlēmis, ka mēģināšu ēst veselīgi, bet kur ellē var dabūt veselīgu pārtiku konkrētā brīdī, ja darbā skrienu un skrienu? Esmu sapircies riekstiņus, ēdu kā atkritējs, visi pārējie cērt iekšā karbonādi, un apņemšanās beidzas. Tāpēc ēšanā vairāk vados pēc tā, ko man iekšpusē saka. Piemēram, organisms pavasarī prasa ēst lapas, tad ēdu vairāk. Bērnībā pilnīgi neprasījās salātus. Tagad gaļu maz lietoju, bet reizēm to gribu.
Kaitīgie ieradumi jums ir?
Pilns. Reizēm priecājos par kaitīgiem ieradumiem. Vienmēr saka, ka alkohola lietošana ir slikta, bet no otras puses alkohola ieraduma dēļ manā dzīvē ir notikušas daudzas fantastiskas lietas. Esmu iepazinies ar fantastiskiem cilvēkiem - mūžā nebūtu iepazinies, ja būtu skaidrā prātā. Neuzskatu, ka kaut kas slikts ir iešaut, bet nevajag jēgu pārdzert. Jebkurai lietai jāpieiet ar veselīgu gājienu, neko nevar pārmērībā darīt. Nesmēķēju. Kā nesmēķēju? Aizvakar cigāru pīpēju. Vēl tagad krekšķinos.
Kā pavadīsiet Jāņus?
Pēdējos gados Jāņos esmu kopā ar ģimeni. Tā ir vienīgā reize gadā, kad velku ārā akordeonu un laižu vaļā tautasdziesmas. Patīk Jāņu rituāli. Cenšos savest pareizās zālītes, izlieku tur un tur, forša sajūta. Vēl visi braucam vainadziņus pīt, tos saglabājam. Jāņu dienā pirtī savedu bērziņus. Katru nedēļu eju pirtī. Esmu pamācījies, kā ar slotiņām darboties, ja kāds atbrauc ciemos, visus peru.
Esat cīrulis?
Skolas gados biju pūce. Biju tas, kurš varēja nogulēt līdz pulksten vieniem dienā, citiem darbi gāja uz otru pusi, bet es gulēju. Lūzuma punkts bija, kad LNT vadīju rīta programmu dzīvajā LNT brokastis. Pirmās reizes biju histērijā. Jālasa ziņas, jāredz burtiņi tālumā, jāliek lēcas. Arī ar automašīnu braucot, vajag brilles. Sākumā cēlos četros un stundu sēdēju virtuvē drebošu pirkstu, nevarēju ielikt lēcu. Tā no pūces pārtapu par cīruli. Cīrulis atmodināja ļoti labu lietu - daudz produktīvāk varēju strādāt rīta cēlienā. Bet dzīvē kā jau dzīvē, pa vakariem iekrita koncerti, un tad sākās klibā kāja - tad pūce, tad cīrulis.
Vai miegs ir labs?
Mani domas nodarbina arī miegā. Bieži mostos sešos un domāju par kādu lietu, gadās, ka pat sāku strādāt. No rīta ļoti labi rakstās dzeja vai komponējas. Bet, ja, piemēram, no rīta esmu uzrakstījis projektu, esmu sevi izšāvis. Tad ir grūti, piemēram, pulksten deviņos doties uz kādu randiņu. Vislabāk tomēr ir forši izgulēties. Miega zāles nelietoju, tik traki nav.
Pārslodze nedraud?
Draud. Ziemā daudz ēdu ķiploku. Baidījos, ka es smirdēšu, bet nē. Zobu pastas ir foršas. Neviens par smaku neko nav teicis. Īpaši jābučojas arī nav. Man vislielākais bieds ir saaukstēties. Tad jūtos neapmierināts ar dzīvi. Arī sports izsviedrē visus sliktumus. Ar iesnām saslimstu reizi gadā. Bērniem auklīte ir sataisījusi brūklenes, iecērtu, palīdz arī dzērvenes. Vasarā ēdu ārkārtīgi daudz dārzeņu, augļu.
Vai ejat pie ārstiem?
Ģimenes ārsts ir mans draugs. Viņa pamācības ir, ka slimības sākas galvā. Tiklīdz sāku staigāt pie dakteriem, tā vakars uz ezera, jūtos slims. Jāmēģina pa naža asmeni nostaigāt - pie dakteriem ne pārāk daudz, ne pārāk maz. Esmu izšpricējies pret visādiem kukainīšiem.