«It kā indīga komēdija par vientulīgiem cilvēciņiem, bet ar drāmas elementiem» - tā par savas augstskolas, prestižās Ņujorkas Universitātes Tiša Mākslu skolas dramaturģijas kursa kolēģes darbu piebilst režisors, atzīstot, ka lielākais izaicinājums viņam šoreiz bijis «iestudēt tīru lugu, totāli respektējot tekstu».
Vai tiešām lugas iestudēšana jau ir profesionāls izaicinājums?
Man - noteikti, jo līdz šim daudz enerģijas esmu tērējis dramaturģijas veidošanā, jo izrādēs Tas notika ar viņiem (JRT), 1906. Trakāk vēl kā piektā gadā (NT), arī Naži vistās (DT) tomēr vairāk bija literāra teksta pielāgošana skatuviskajām izpausmēm, tagad ir īsta luga, kuru Amerikā uzskata par baigo hiperreālismu.
Tad jau talantīgajiem JRT aktieriem būs kur izvērsties!
Pirmajā brīdī liekas - te taču nav ko spēlēt. Daudz paužu, maz teksta, aiz kura aizslēpties. Luga ir labā nozīmē pieticīga, tajā nav psihoanalītiskās šļuras, kad tēli daudz muld, bet neko tā arī pēc būtības nepasaka - nu, kā jau cilvēki, kuri baidās atklāt sevi. Būs klusi, bet kruta! Kā tādā indie filmā - pieauguši cilvēki satiekas sešās aktierkursu nodarbībās, katrā pa pieciem dzīves gabaliņiem, kopā 30 epizodes, tāds drusku kinematogrāfisks piegājiens, kur svarīga ir precizitāte. Drusku smieklīgi, drusku bēdīgi, drusku neveikli - kā jau dzīvē. Smukas lomas būs Baibai Brokai, Keišam, Daudziņam, Elitai Kļaviņai, arī Ingai Tropai, kurai loma tāda rezonējoša, bet svarīga. Šie jau lieli meistari uz tādu smalku tamborēšanu, kas ir patīkami.
Kā attiecies pret to, ka tava filma par dullo seržantu Lapiņu ir pieteikta kā Latvijas kandidāte Oskaru garajai listei (65 filmu sarakstam)?
Neko nezinu. Lapiņš tak nav Oskaram domāts, arī Forum Cinemas publikai patiesībā tā filma nav domāta (smejas). Mēs uztaisījām Lapiņam DVD, ar smuku grāmatiņu, labu produktu, ko lēti piedāvājām - tikai par 3,99 latiem, lai normāli cilvēki un jaunieši var nopirkt. Jo tas tak drusku ir čok-čok, ka ar latviešu filmām mēģina baigi uzvārīties un pārdod diskus par deviņiem latiem! Nu, nav tak Avatars (smejas).