Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) būs grūti atgūt sava aptraipītā un dažnedažādi staipītā mundiera godu. Vienīgi pieķerto korumpantu un citu valsts līdzekļu savtīgu izmantotāju regulāra pieķeršana un nodošana taisnai tiesai atjaunos biroja labo tēlu. Taču nekas neliecina, ka šādas teicamas darbības varētu notikt jau tuvākajā laikā, jo šīs organizācijas darbinieki ir aizņemti paši ar sevi: vadītājam jāatmasko un jāapkaro vietnieki, bet tiem savukārt - savs priekšnieks.
Pa vidu šim apkaunojošajam un postošajam strīdam kā ķīlnieks pret savu gribu ir premjers Dombrovskis, kurš to vien varētu vēlēties, kaut šī konflikta risinājums nebūtu viņa kompetences sfērā. Tomēr tas atrodas tieši tur. Saeimas frakciju deputāti var gan dot Ministru prezidentam gudrus padomus, taču ne jau viņiem draud amata zaudēšana, ja sasteigta un nepārdomāta rīcība sašūpotu valdības stabilitāti. Tikai garas pārdomas šoreiz būtu neveselīgas.
Kamēr darba grupa un pēc tam, iespējams, komisija saskaņā ar likumu (lasi: lēnā garā) vērtēs biroja vadītāja Vilnīša iespējamo prettiesisko rīcību, tikmēr ieilgušais KNAB vadošo amatpersonu strīds pa pilītei vien turpinās graut Latvijas starptautisko prestižu, kā arī korupcijas apkarošanas iestādes reputāciju iedzīvotāju acīs. Bet premjeram Dombrovskim, lai neapdraudētu budžeta pieņemšanu, šķiet, nav citas izejas, kā vien paļauties uz Vilnīša vērtētāju profesionalitāti un godaprātu. Savukārt no malas raugoties, šis process atgādina laimes liešanu Jaunajā gadā. Proti, rezultāts ir neparedzams.