Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir valdības vadītāja pārraudzībā. Premjers Māris Kučinskis (ZZS) Dienai ceturtdien sacīja, ka J. Streļčenoka darbība ir bijusi paralizēta un grozījumi likumā šo situāciju novērsīs. «Viņš kā vadītājs nevarēja ne prasīt darbu, ne aizrādīt vai atlaist. KNAB priekšnieks par visu ir atbildīgs, bet iespējas ietekmēt situāciju ir ierobežotas. Tagad šādi instrumenti ir doti,» uzskata premjers, novēlot J. Streļčenokam sevi vēl pierādīt atlikušajā pilnvaru laikā. KNAB priekšnieku Saeima ieceļ uz pieciem gadiem, un likumā veiktie grozījumi arī nosaka, ka viena persona amatu var ieņemt divus pilnvaru termiņus. J. Streļčenoku Saeima tajā apstiprināja 2011. gada novembrī. Grozījumus KNAB likumā Saeimā iesniedza Valsts kanceleja, un to mērķis bija nostiprināt KNAB neatkarību, lai izpildītu Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) rekomendācijas, žurnālistiem atgādināja A. Latkovskis. Pret iesniegto redakciju nevienai frakcijai nav bijuši iebildumi. Taču uz 2. lasījumu Aleksejs Loskutovs (Vienotība) iesniedzis priekšlikumu paredzēt KNAB nodarbināto pāreju uz valsts dienestu; tas maina arī padoto un priekšnieka attiecības. Zināms, ka A. Loskutovs, kurš arī ir bijis KNAB priekšnieks, iesniedzis priekšlikumu, kuru jau iepriekš bija sagatavojis KNAB, bet valdības piedāvātajā redakcijā tas netika iekļauts.
Komisijas priekšsēdim A. Latkovskim ir bažas, ka norma par KNAB amatpersonu pāreju uz valsts dienestu var apgrūtināt iestāšanos OECD. Savukārt M. Kučinskis apgalvo, ka tā nav saistīta ar dalību attīstīto valstu organizācijā, jo regulē KNAB iekšējās kompetences un attiecības. A. Latkovskis norādīja uz vēl vienu problēmu - Saeima nemaz vēl nav pieņēmusi jauno Valsts dienesta likumu, kura mērķis ir aptvert visus valsts pārvaldē nodarbinātos. Grozījumi KNAB likumā paredz, ka līdz 30. jūnijam visi KNAB darbinieki ir jāinformē par pāreju uz valsts dienestu. Tad cilvēkiem būšot izvēles iespējas piekrist vai iet projām, skaidroja A. Latkovskis, kurš prognozē darbinieku atlaišanu.
KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča Dienai paskaidroja, ka KNAB esot vienīgā tiesībsargājošā iestāde, kuras amatpersonas nav atradušās dienesta attiecībās ar valsti, bet līdzīgi kā privāttiesību subjekti bijušas darba tiesiskajās attiecībās. Viņa noraidīja bažas, ka tagad būs ierobežotas izmeklētāju iespējas veikt savu darbu. Izmeklētāju neatkarība ir noteikta Kriminālprocesa likumā, uzsvēra I. Jurča. Ieilgušās tiesvedības esot saistītas ar to, ka līdzšinējā strīdu izskatīšanas kārtība bijusi labvēlīga darba ņēmējiem, taču, ja likums tiks izsludināts, šīs lietas skatīs administratīvajā tiesā, kur ir citi principi. I. Jurča apgalvoja, ka nenotiks izrēķināšanās ar darbiniekiem. Taču padotajiem esot jāpilda vadības dotais darba uzdevums, jo likumā ir stingri noteiktas KNAB funkcijas, - tas nozīmējot, ka runa ir par valsts uzdevuma izpildi. Esot bijuši gadījumi, ka amatpersonas varot nepildīt savus pienākumus, bet vadītāja rīcībā nav instrumentu, kā tās var atbrīvot. Tas nebija iespējams bez arodbiedrības piekrišanas, taču pēc likuma stāšanās spēkā arī tā vairs nebūs nepieciešama.
«Papīru smērēšanas ziņā viņi ir čempioni, bet reālas korupcijas apkarošanas lietas iet mazumā. Cilvēki grib redzēt lielās zivis. Taču lielo lietu praktiski nav, un nav jau arī brīnums, ja visa enerģija tiek tērēta tiesājoties,» sacīja A. Latkovskis. Ilustrācijai var atgādināt, ka vairākas reizes J. Streļčenoks centās atbrīvoties arī no savas bijušās vietnieces Jutas Strīķes. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka no šī posteņa viņa atbrīvota 2013. gada decembrī, bet toreizējais premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) ir atcēlis KNAB priekšnieka rīkojumu. Tad iestādes vadītājs J. Strīķi ir atbrīvojis atkārtoti, jo viņa zaudējusi darba devēja uzticību. Kad 2014. gada aprīlī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa atcēla KNAB priekšnieka lēmumu, J. Strīķe tika iecelta citā - zemākā amatā.