Porcelāna šķīvji ar dzimtas ģerboni, kristāla svečturi un ēdieni ar garšu, kuru aprakstīšanai vajag ieviest jaunus vārdus.
Vasara paiet viduslaiku cietoksnī netālu no Florences, lai meditētu par pasauli mums apkārt. Uzsūcu vēsturi, klīstot pa tumšo pils bibliotēku un vērojot gleznas ar dzimtas kardināliem, kas viegli saplaisājušām sejām seko manām gaitām. Pētot velvju zālē izstādīto ciltskoku, redzu, ka viena no Ranjēri koka krāšņākajām lapiņām ir pāvests, bet tas bija tūkstoš gadu atpakaļ, no 1099. līdz 1118. gadam.
Šajās vakariņās vienā galda galā sēž sirmais grāfs Roberto, pils īpašnieks, bet viņam pretī brālēns Rudžjēro - tāds pats sirms kungs un ģimenes vērtslietu turētājs. Viņi savā starpā nesveicinās, nesarunājas jau desmitiem gadu un vakariņu gaitā pat nepaskatās viens uz otru, bet to visu mēs zinām no Viljama Š. lugām - itāļu radinieki un kaimiņi sarunājas ar dunču palīdzību, bet vēlāk pa šīm vietām klīst iemīlējušies tūristi.
Mēģināju noskaidrot, kas mantos šo cietoksni, kad grāfs nomirs, un paziņas raustīja plecus - grāfam nav bērnu, un neviens nezina, kas notiks tālāk. Pēc pāris dienām sanāca viesoties Rudžjēro, vērtslietu turētāja, villā, kur glabājas mākslas un grāmatu kolekcija, kuras pamati likti krusta karu laikā. Vaicāju kādam ģimenes draugam - kas notiks ar kolekciju nākotnē? Rudžjēro nav bērnu, un kolekciju pārņems speciāls fonds. Ne tikai latvieši izzūd, Itālijā nedzimst bērni jau pārdesmit gadu, un pārredzamā nākotnē tā var zaudēt ceturtdaļu iedzīvotāju. Tāpat ir Spānijā, Austrijā un Vācijā. ES nav nevienas valsts, kur dzimstība nodrošinātu nācijas izdzīvošanu. Tā balto cilvēku Eiropa, ko mēs pazīstam no vēstures, izdziest. Mēs esam mohikāņi, par kuriem nākotnē stāstīs leģendas.
Kādu rītu dzerot kafiju ar savu cietokšņa kaimiņu - Amerikas PEN centra direktoru un rakstnieku - Pīteru Godvinu, apspriedām bērnu lietas. Kad viņš ieminējās, ka abi divi puikas jau Ņujorkas bērnudārzā sāka mācīties ķīniešu valodu, mani pārņēma prieka vilnis - piedzimstot meitai, es gara acīm redzēju viņu mācāmies hieroglifus pie ķīniešu auklītes. Mums diemžēl vēl nav ķīniešu ievirzes dārziņu, bet Rīgas valodu centros šādi kursi ir pieejami bērniem no piecu gadu vecuma. Vēl gads jāpaciešas.
Pasaule mainās, un iedzīvotāju skaits Eiropā nekrīt, tikai pateicoties imigrantu ieplūšanai. Nekas neliecina, ka baltie Eiropieši sāks veidot kuplas ģimenes, un tam par iemeslu nav krīze un trūkums - dzimstība Vācijā ir līdzīga kā Latvijā. Pasaules smaguma centrs vairs nav Eiropa, un Rasmai mandarīnu valodas zināšanas dzīvē būs nepieciešamas, turklāt tā ir visvairāk lietotā valoda pasaulē. Un, ja viņi brauc pie mums strādāt, jāatceras, ka kādam taču būs jāved mūs ratiņos pastaigā, kad būsim nespējīgi, ne tā?!