Vecāki par viņu rūpējās, baroja, sildīja ar savu ķermeni. Tomēr drīz zoodārza darbinieki ievēroja, ka vecāki mazuli nebaro pietiekami labi, taču bija jau par vēlu - putnēns aizkavējās savā attīstībā. Papagailītis nespēja stāvēt uz kājām. Ar pelēku pūku klātais cālītis tika izņemts no ligzdas, un turpmāk viņu baroja, izmantojot šļirci, ar cilvēkbērniem domātu septiņgraudu putriņu. Taču putna bērna kājiņas un spārniņš uzvedās neadekvāti, it kā dzīvoja katrs savu dzīvi. Papagailēns nevarēja nostāvēt uz kājām. Zooloģe Aija Pupiņa diendienā trenēja un mācīja mazuli. Kaut kā pats no sevis Latgales zoodārza bērnam ar īpašām vajadzībām - pelēkajam optimistam - pielipa vārds Koka Kola. Viņš daudz vingro. Pirms pusdienām intensīvi tiek trenēti spārni lidojumam, bet pēcpusdienās putns apguļas uz sāniem un ar knābi masē un vingrina kājiņas, lai tās kļūtu paklausīgākas. Kokakola ir ļoti ziņkārīgs, viņu interesē viss, kas notiek apkārt: gan purva bruņurupuči, kas sauļojas zem sildlampas, gan lēnīgie hameleoni blakus terārijā, gan jaunā oranžā agāma, kas azartiski tvarsta prusakus. Kokakola mēģina saprast cilvēka valodu un kontaktēties ar Latgales zoodārza darbiniekiem. Savu vārdu viņš jau pats nosauc - Kokakola! Neskatoties uz putna aprūpes likstām, viņš izrāda lielu dzīvotgribu un optimismu.
Kokakolam jau nosvinēta gada jubileja. Viņa cerības attaisnojušās. Jaunais putns jau stāv uz kājām un pat pārvietojas, pagaidām gan vēl pieturoties ar knābi vai spārnu pie zara vai kopēja rokas. Kokakola ir poliglots. Šad tad zoodārza darbinieki dzird: «Nu čau! Kā iet? How are you?» Ar saviem brāļiem un vecākiem Kokakola sarunājas papagaiļu valodā - ar svilpienu palīdzību.
Kokakolam ar katru dienu pieaug spēks kājās. Drīz pienāks brīdis, kad nevarēšana būs uzvarēta! Tagad Kokakola jau kļuvis arī starptautiski pazīstams. Šajās dienās Latgales zoodārza zoologi Mihails un Aija Pupiņi Lietuvā piedalījās starptautiskā seminārā. Projekta Animal Assisted Therapy ietvaros tika spriests par dzīvnieku terapijas nozīmi bērnu ar īpašām vajadzībām veselības stiprināšanā. Daugavpils zoodārza iemītnieka Kokakolas pozitīvais piemērs semināra dalībniekiem - sociālajiem darbiniekiem - bija labs piemērs no dzīvnieku pasaules - galvenais nekad nenolaist spārnus! Diemžēl pats Kokakola seminārā nepiedalījās, jo nepaspēja noformēt izbraukšanas dokumentus atbilstoši CITES dabas aizsardzības noteikumu prasībām, bet kontrabandas ceļā viņš Lietuvā negribēja ierasties.