Tāpēc nozīmīgu lomu šajā stratēģijā ieņem digitalizācija un dokumentu, kā arī fotogrāfiju publicēšana tiešsaistē,» skaidro arhivāre. Viņa piebilst, ka Norvēģijas Nacionālo arhīvu krājumā ir liels daudzums fotogrāfiju. Kā piemēru viņa min reģionālo Stavangeras pilsētas Valsts arhīvu, kurā tiekot glabāti vairāk nekā trīs miljoni fotogrāfiju. Nacionālo arhīvu Oslo glabāto fotouzņēmumu skaits esot aptuveni viens miljons. Arī citi reģionālie valsts arhīvi bieži glabājot fotouzņēmumus. Daudzi no tiem nonākuši arhīvu rīcībā no ierēdņiem, privātiem uzņēmumiem, asociācijām un arī privātpersonām. Skandināvijas valstīs tā ir tradīcija. R. Seima saka, ka attēli, protams, vienmēr esot pieejami sabiedrībai arī reālā veidā - arhīva lasītavās.
Norvēģijas Nacionālie arhīvi tīklā Flickr.com iesaistījušies, lai plašākai auditorijai piedāvātu ielūkoties to fotokolekcijās. «Mūsu kolekcijas pēc būtības ir vērstas uz izmantošanu personiskos, izglītojošos vai pētnieciskos nolūkos,» norādīts arhīvu mājaslapā. Arhivāre stāsta, ka Flickr.com ievietotajiem attēliem nav zināmi autortiesību ierobežojumi. Tas nozīmējot, ka interneta galerijā ievietotajiem attēliem esot vai nu nezināms autors, vai nu beidzies autortiesību termiņš, vai arī autortiesības uz šiem fotouzņēmumiem pieder pašiem arhīviem. Esot arī fotogrāfijas, uz kuru publicēšanu vai pieejamību pastāv ierobežojumi autortiesību dēļ, taču tādas netiekot publicētas Flickr.com. Digitālo arhīvu datu un Flickr.com izvietoto fotogrāfiju izmantošana ir bezmaksas (nepieciešams norādīt atsauci uz arhīvu), tāpat esot arī ar lielāko daļu arhīvu pakalpojumu.
Igaunijā Nacionālie arhīvi (Eesti Rahvusarhiiv) ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā. «Finansējums pārsvarā nāk no valsts budžeta,» saka arhīvu pārstāve Birgita Kibala. Viņa norāda, ka 2011. gadā arhīvi saņēmuši finansējumu 3,8 milj. eiro (milj. latu) apmērā, turklāt digitalizācijas projektiem pēdējos trijos gados piešķirti aptuveni divi miljoni eiro (miljoni latu). Kā norāda arhīvu pārstāve, lielu nozīmi Igaunijas arhīvu sistēmā ieņem tieši attēlu digitalizācija - procesa tehniskie pamatprincipi tika izstrādāti jau 2008. gadā.
«Vispirms jau mums ir tīklā bāzēta digitalizētu fotoattēlu kolekcija Fotis,» par arhīvu paveikto stāsta B. Kibala. Tur redzami ap 415 000 fotoattēlu (negatīvi un stikla plates), kas digitalizēti Eiropas Savienības projektā, kura izmaksas bijušas 450 000 eiro. Lietotāji šo vietni var izmantot bez maksas, un, ja vēlas kāda digitalizētā attēla kopiju, pieprasījumu var nosūtīt pa elektronisko pastu. Kopumā Igaunijas Nacionālo arhīvu rīcībā, pēc Birgitas Kibalas sacītā, ir pusmiljons fotogrāfiju.
«Autortiesību likums ir stingrs arī Igaunijā,» manam situācijas ieskicējumam piekrīt B. Kibala. Viņa norāda, ka Igaunijas Nacionālos arhīvus strikais regulējums tik ļoti neskar, jo arhīvu pamatmateriālu veido liecības no laika pirms Otrā pasaules kara. Padomju laika materiālu izmantošanu, līdzīgi kā Latvijā, vēl ierobežojot īpaši noteikumi, kas pamatā saistīti ar Autortiesību un Personas datu aizsardzības likumu.