Golodomors bija arī viena no latviešu režisora vēsturnieka Edvīna Šnores dokumentālās propagandas meistardarba 2008. gadā tapušās kontroversiālās filmas Padomju stāsts/Soviet Story vadtēmām.
Pārmetumi «pārāk» subjektīvā vēstures traktēšanā - līdzīgi kā Šnorem - nav sveši arī Igortam, taču viņš tos atspēko: «Tas, ko es uzzināju no joprojām brīnumainā kārtā izdzīvojušajiem golodomora upuriem, bija tik spēcīgs emocionāls satricinājums, ka es atsakos pat no domas, ka šie ļaudis kaut ko būtu izdomājuši. Kādēļ lai es šos stāstus kopā ar vārdiem neietērptu savos zīmējumos?»
Igorts pēc atgriešanās no Ukrainas pat pārtraucis nopietnajai vēsturisko grāmatu izdevniecībai Futuropolis apsolītā komiksa veidošanu un uz karstām pēdām ķēries pie Ukraiņu burtnīcām. Materiālu vākšana, tikšanās ar cilvēkiem Dņepropetrovskā un citviet prasīja divus gadus darba. «Tā ar mani notika pirmo reizi dzīvē - Kijevā dzirdētie stāsti man bija kā iekšējs sprādziens, viens no izdzīvojušajiem Nikolajs Vasiļjevičs uz ielas sāka aizgūtnēm raudāt, kad es jautāju, kā tas bija viņam, bērnam, toreiz… Tas, ko es uzzināju, bija daudz spēcīgāk par Franca Kafkas literārajiem murgiem - absurds realitātē.»
Pavasarī Ukraiņu burtnīcas izdeva Itālijā, 30 000 komiksa eksemplāriem bija panākumi, nu šī Eiropā nezināmā, svešā vēsture bildēs gaida izdevumus arī angļu un vācu valodā. Pērn Francijā viena no populārākajām jauniešu grāmatām par XX gadsimta vēsturi arī bija komikss - vēsturnieka un mākslinieka Fabjēna Nurī grāmata Staļina nāve.