«Ja vienu no mums neievēl, tad ir jautājums, kā gudri izdarīt, lai mēs esam abi, jo tādu speciālistu cilvēktiesību jomā nav daudz,» komisijas sēdē sacīja J. Jansons. Viņa teiktais bija kā turpinājums tam, uz ko norādīja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņš pirms pieciem gadiem bija balsojis par J. Jansona apstiprināšanu. «Es savu izvēli neesmu nožēlojis, bet mums ir laba arī otra kandidāte. Viņi ir līdzvērtīgi. Tāpēc mums nevajadzētu pazaudēt arī otru kandidātu,» sacīja A. Brigmanis, liekot saprast, ka tam, kurš šajā sacensībā zaudēs, arī vajadzētu rast iespēju strādāt Tiesībsarga birojā.
Tiesībsargs J. Jansons ceturtdien Saeimas sēdē sniegs gadskārtējo ziņojumu. Raksturojot galvenos darbības virzienus, viņš komisijas sēdē vairākkārt nevilšus jau runāja par to, ko darīs pēc 16. marta, lai gan tad būs beidzies viņa pirmais pilnvaru termiņš. Tas liecināja, ka viņam ir dotas cerības šo darbu turpināt. Taču, saskaitot deputātu balsis, pārliecinošu vairākumu neredz nevienam no kandidātiem. Ja pirmajā kārtā nevienu neievēl, tad daudz ko var izšķirt pēdējā kārta, kad deputāti balso vairs tikai par vienu pretendentu. Balsojumam ir jānotiek līdz 6. martam - nākamajā vai aiznākamajā Saeimas sēdē.
J. Jansonu izvirzīja ZZS un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), kurām kopā ir 38 balsis. Komisijas sēdē par atbalstu esošajam tiesībsargam paziņoja arī neatkarīgais deputāts Artuss Kaimiņš, un var pieļaut, ka J. Jansonam būs atbalstītāji arī No sirds Latvijai frakcijā. Tādā gadījumā viņam būtu 46 balsis, kas iepretim otrai pretendentei ir daudz, bet - ne vairākums. I. Bērziņu-Ruķeri izvirzīja Vienotība, kurai ir 23 balsis. Tas dod iespēju Saskaņai (24 balsis) un daļēji arī Latvijas Reģionu apvienībai (sešas balsis) izšķirt, vai J. Jansons paliek amatā, vai viņa vietā nāks I. Bērziņa-Ruķere. Ir iespaids, ka ZZS kā viena no kandidāta virzītājām cer uz Saskaņu, kura arī pirmoreiz atbalstīja J. Jansonu. Taču tā savu viedokli atklās tikai balsojuma dienā.
Bez ievērības nevarētu atstāt to, ka J. Jansonu atbalsta arī NA. Komisijas sēdē Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska vēlējās noskaidrot, vai J. Jansonu neuztrauc tas, ka viens no viņa izvirzītājiem ir Jānis Dombrava (NA). «Mest ēnu uz kādu parlamenta deputātu - tas ir ārpus manas kompetences. Esmu pateicīgs, ka deputāti ir novērtējuši manu darbu,» sacīja J. Jansons. Daudz asāk uz jautājumu reaģēja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), kura norādīja, ka ikvienam no simts Saeimas deputātiem ir tiesības izvirzīt kandidātu šim amatam un izdarīt savu izvēli balsojumā kā savu vēlētāju pārstāvim. «Es nevarēju nereaģēt, jo nekādi melnie un baltie saraksti te netiek veidoti,» sacīja I. Mūrniece. J. Dombrava, nebūdams informēts par šo domu apmaiņu, uz Dienas jautājumu, kāpēc vēlas J. Jansona palikšanu amatā, atbildēja ļoti neitrāli - tiesībsargs ir bijis pietiekami enerģisks, strādājis saskaņā ar Satversmi un NA neredz pamatu viņu nomainīt. I. Mūrniece iepriekšējā Saeimā vadīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju un atsaucās uz labo sadarbību ar Tiesībsarga biroju, tikpat labas atsauksmes viņa par to dzirdējusi arī no Sociālo un darba lietu komisijas vadītājas Aijas Barčas (ZZS).
Arī abi pretendenti viens otram veltīja labus vārdus. I. Bērziņa-Ruķere uzskata, ka J. Jansons ar savu darbību ir panācis, ka «tiesībsargs šobrīd ir atpazīstams vārds, un tas ir panākums». Kandidātu redzējumi uz tiesībsarga uzdevumiem bija līdzīgi - gan viens, gan otrs uzsvēra arī jaunos izaicinājumus, kas saistīti ar patvēruma meklētāju uzņemšanu.